Atšķirīgas audzināšanas nepieciešamība25.12.2011

Valda uzskats, ka vardarbīga bērnu audzināšana (pēršana, sodīšana, draudi) nav pieļaujama. Audzinot bērnu tik tiešām, jāparāda vairāk iecietības, savstarpējās sapratnes un mīlestības.

Kādreiz bērna audzināšana bija vecāku ziņā un, sabiedrība tajā īpaši neiejaucās, taču šobrīd ir radīta vesela virkne institūciju, kuras kontrolē bērna audzināšanu. Dzirdami apgalvojami, ka līdz ar to bērns tiek pasargāts no vardarbības un brutālas attieksmes ģimenē, lai viņš vēlāk spētu izveidoties par personību.

Vai šāds priekšstats sevi attaisno?

Institūcijas uzrauga, lai nenotiktu vardarbība pret bērnu ne ģimenē, ne skolā. Taču tādas institūcijas pastāvēšanai nav nekādas vērtības, ja tā nespēj izpētīt, kāpēc rodas problēmas saskarsmē ar bērniem. Šīs institūcijas cīnās ar sekām, nevis cēloņiem. Senāk bērnā bija viegli ieaudzināt cieņu un darba mīlestību, bet mūsdienās, līdz ar it kā demokrātisku attieksmi un morāles rāmju pazušanu, bērnam paveras vieglāks ceļš, kas noved pie patvaļas un bezatbildības.

Brīnišķīgs veids kā izprast bērnu ir uzzināt viņa sociotipu. Audzinot bērnu, jāņem vērā katra indivīda rakstura īpašības un viņa pasaules uztvere. Kas iepriecina vienu bērnu, tas otrā rada vienaldzību. Ko viens uztver ar sajūsmu, tas otru aizkaitina.

Nedrīkst pieļaut bērnu vienādošanu un ignorēt viņu iedzimtos talantus. Tā tas ir iekārtots dabā, tādēļ ieskatīsimies kaut vai dārznieka ikdienā.

                  

Dārznieks katram augam rada atšķirīgus kopšanas, mēslošanas, laistīšanas un apgaismojuma apstākļus. Par katru padomā individuāli. Kur aug roze, tur blakus neviens nestāda kartupeli, jo tas nomāks rozi. Dažs augs jālaista bieži, dažs mitrumā sapūst. Viens augs mīl spilgtu tiešas saules gaismu, citam nepieciešama ēna, jo tas nevar paciest karstumu.

Nosakot bērna rakstura tipu, paveras iespēja izprast viņa iedzimtos talantus un gūt izskaidrojumu viņa rīcībai. Piekrītam, ka individuāla pieeja ir sarežģīta, bet ikviens vēlas  savus bērnus redzēt laimīgus! Ejot kopsolī ar moderno laikmetu, mēs nedrīkstam ignorēt jaunumus, kas jau ir ienākuši sabiedrībā, to skaitā cilvēku attiecību jomā.

Atrodot individuālu pieeju, vecāki spēs bērnā iesēt pašapziņu, spēs uzturēt kontroli, un bērns būs paklausīgs, tuvs un nekļūs tam par ienaidnieku. Dzīvē diemžēl bieži vērojami gadījumi, kad notiek pretējais. Par visu, kas vecākiem bērnā nepatīk, tiek vainots viņš. “No kurienes tāds radies!”

Ja ģimenē vai skolā notiek vardarbība pret bērniem, tad iemesls jāmeklē nesaderīgās starptipu attiecībās, bet uzreiz nav jāvaino viņa egoisms, vai vecāku vaina. Bez speciālām zināšanām un izglītošanās šodien nav iespējams izveidot komfortablu vidi ģimenē un sabiedrībā.

Deviņgadīgā Jāņa un septiņgadīgās Anetes vecāki stāsta par atgadījumu, kas noticis pirms Ziemassvētkiem, iepērkoties lielveikalā. Bērniem vecāki atvēlēja noteiktu naudas summu dāvanai. Anete veikalā jūtas labi, viņa viegli un ātri izvēlējās dāvanu un priecājas, ka pieņemt lēmumu spēja pati.

Viņas brālis Jānis uzvedās pavisam citādāk, viņš neko nespēja izvēlēties, samulsis staigā gar preču rindām. Acīmredzot viņš lielo dāvanu klāstā nespēj izvēlēties sev vēlamo. Nepārtraukti izvaicāja vecākus – Ja es nopirkšu šo dāvanu, vai drīkstēšu vēl šo? Katra iespējamā dāvanu kombinācija viņu mulsināja. Stundu pēc bezmērķīgas klīšanas ģimenei zuda pacietība, jo Jānis dāvanu nespēja izvēlēties. Pats Jānis jutās divtik nomākts, jo lēmumu viņš pieņemt nevarēja. Aiz bailēm, ka viņam nekas netiks nopirkts, zēns pēdējā mirklī izvēlas supervaroni.

Ģimenei atstājot veikalu, Anete priecīga lēkāja. Turpretī Jāni mocīja iekšējais konflikts un neapmierinātība, jo steigā pieņemtais lēmums nedarīja viņu priecīgu. Nomocīti un satraukti bija arī vecāki, kaut gan šis pasākums bija iecerēts kā kopīgs jautra laika pavadīšanas rituāls, radot patīkamu pirmssvētku pārsteigumu bērniem.

Kāpēc bērnu uzvedība veikalā bija tik atšķirīga?

Anete ir ekstravertā sensorā racionālā tipa meitene, kurai daba devusi vieglas lēmuma pieņemšanas spējas lietās, kas skar viņas pašas vajadzības. Viņa noteikti viegli izvēlēsies sev gaumīgus un skaistus tērpus, apavus, skolas somas un pati izlems, kā iekārtot savu istabu. Turpretī Jānis ir introvertā intuitīvā iracionālā tipa zēns, kuram grūti pieņemt ātrus lēmumus, jo materiālajā lietu pasaulē viņš apmulst. Viņam nepieciešama palīdzība apzināt, kas patiešām viņu iepriecinātu. Tādi lēmumi nepiedzimst tūlīt un tagad, tāpēc tādu bērnu būtu ieteicams iepazīstināt iepriekš ar kādu no daudzveidīgajiem spēļu katalogiem. Tas būtu atvieglojis iepirkšanos, un visa ģimene patiešām izjustu svētku sajūtu.