Platons LPWE – Praktiķis27.12.2020

Psihosofiskie tipi ar Loģiku 1. klanālā

Platons 427. – 348. g. p. m.ē.

Klasisks Senās Grieķijas filozofs un matemātiķis, Sokrāta māceklis, Aristoteļa skolotājs, rakstnieks, Platona akadēmijas dibinātājs. Tieši Platons lika pamatus rietumu filozofijai. Iesauku (platais) ieguvis skolā sava masīvā un milzīgā auguma un plato plecu dēļ.
Platons: Ar audzināšanu mēs saprotam to, kas jau no bērnības dara cilvēku labāku, kas izraisa cilvēkā dedzīgu vēlmi kļūt par priekšzīmīgu pilsoni….

Atteicies no pilsoniskā pienākuma veidot ģimeni, precēties un radīt pēcnācējus

Pirmā Loģika tiek dēvēta par “Dogmatiķi”

“Dogmatiķa” pasaule balstās uz stingriem likumiem, bez tiem tā var pārvērtīsies haosā, kurā viņš nespētu dzīvot. Jebkurā jautājumā viņam ir savs viedoklis. Grūti pārliecināms, citos ieklausās tikai tad, ja viņa sniegtā informācija ir loģiski argumentēta, bet tik un tā tos analizē un pārdomā. Platons ir konservatīvs savos uzskatos, grūti pieņem alternatīvas, dzīvē reti maina savu darbības lauku un pārliecību, taču tam ziedojas pilnībā. Ir darbīgs un praktisks, pirms uzsāk darboties, apsver un analīzē tās lietderību. “Dogmatiķu” vidū bieži sastopami īpaši apdāvināti cilvēki, kuri spēj sniegt citiem daudzpusīgu problēmu analīzi un risinājumu. Savus plānus un nodomus citiem neizpauž. Viņam svarīgi, lai savas darbības rezultātā nerastos nepatikšanas. Viņš apdomīgi visu izskaitļo, jebkuriem iespējamiem dzīves gadījumiem izstrādā atsevišķus risinājumus. Bezjēdzīgām teorijām nepievēršas, pilnveidojas tikai tajā jomā, ko jau uzsācis vai zina, ka vēlāk tā būs viņam noderīga. 

Otrā Fizika tiek dēvēta par “Darbaholiķi”

“Darbaholiķim” ir nepieciešams regulārs darbs, viņš ir izteikti vienveidīgas dabas cilvēks. Praktiķis ir teicams praktisku darbu izpildītājs, kvalitatīvs roku darbu veicējs, kura padarītais ir augstā kvalitātē. Platons ir estēts, vienmēr savā apkārtnē rūpējas par nevainojamu tīrību miteklī, par lietām tajā. Viss, ko viņš veic, izskatās estētiski un acīm tīkami. Viņa kaislība uz tīrību citu fiziku acīs (1. un 4.) reizēm šķiet maniakāla. Pacietīgi pilda jebkuru apjomīgu darbu. Ne labprāt nodarboties ar sīku un smalku roku darbu. Labi veic administratīvo darbu ražošanas jomā, iesaistās saimnieciskos darbos. Prot norādīt, pateikt. Otrai Fizikai, gandrīz vienīgajai no citām Fizikām ir talants no “krāmiem” uztaisīt konfekti. Viņš ir ekonomisks, zina naudas vērtību, saimniecībā nekas nepazūd un neiegulst kā nevajadzīgs. Jebkurai, pat ļoti nolietotai lietai ar laiku atrod pielietojumu. Piemīt tieksme celties pa karjeras kāpnēm. Bieži izjūt nepieciešamību nodarboties ar sportu, jo viņa organisms prasa atrasties kustībā.

Trešā Griba tiek dēvēta par “Mietpilsoni”

“Mietpilsoņa” enerģija un spēks pielīdzināma kristālam, kaut arī ir ciets, bet spiediena rezultātā viegli sasitams. Platons nepārdzīvo, ja darbā ir neapmierinoši organizatoriskie pasākumi, jebkuriem spēj pielāgoties. Var ietiepīgi aizstāvēt savu viedokli, ja to nepanāk, jūtas aizskarts. Pasauli uztver piesardzīgi. Izvairās no atbildības, reizēm demonstratīvi izsakās, ka par radušos neveiksmi viņš nenes atbildību. Citu aizsākumus un idejas vērtē skeptiski un kritiski, norobežojas, jo atsakās uzņemties atbildību par tiem. Viņu interesē attīstīt tikai savu iekšējo pasauli, tanī pašā laikā baidās to padarīt pārāk uzkrītošu un redzamu. Baidās no tā, ka kāds var radīt šķēršļus viņa ceļā, tādēļ ir piesardzīgs, saskarsmē neuzticīgs., viņa skepse un neuzticēšanās citiem jūtama. Platons melo bieži, automātiski, impulsīvi, bezjēdzīgi. Tas viņam ir kā universāls aizsardzības līdzeklis, kuru viņš pielieto draudu situācijās.

Ceturtā Emocija tiek dēvēta par “Viedo”

Ja runā par “Viedo” kā kultūras patērētāju, viņam nepiemīt nekas kaunpilns un nosodāms. 4. Emocija māksliniecisko produkciju nerada, bet tikai patērē. Tā ir vistaisnīgākā Emocija. “Viedais” ir viens no labākiem grāmatu lasītājiem, mākslas cienītājiem un skatītājiem. Tas ir dzīvesgudrs cilvēks, kurš apvieno sevī gan gūtās zināšanas, gan uzkrāto pieredzi. Mākslu viņš vērtē objektīvi, tā 4. Emocijai nepieciešama kā savas emocijas papildinātāja. Ceturtās Emocijas objektivitāte ļauj viņai kļūt par klasificētu kritiķi. Platons ir mazrunīgs un noslēgts cilvēks, kura emocijas gandrīz nav pamanāmas. Viņš ir emocionāli bezpartejisks, viņa vērtējumā cilvēki nav dalāmi pēc hierarhijas pakāpieniem nedz pēc šķiras, vai samākslotas izpratnes par garīgumu. Viņš par visu jūsmo neuzkrītoši, it kā atturīgi, bet faktiski sevī ar saviļņojumu uztver visu skaisto. Dažreiz uznāk vēlēšanās izteikties, parunāties, bet lielāko tiesu atturas to darīt. Spilgtu emociju izrādīšanu uzskata kā nevajadzīgu, ja kaut ko izsaka, tas tiek pateikts kodolīgi, bez liekvārdības. Taču tanī pašā laikā var pasīvi vērot citu emocijas, daļēji tām dzīvot līdz, pat atbalstīt. Jo savu Emociju Platonam pietrūkst un tā ir viņa vājā vieta. Viņa labestību un atklātumu izjūt tikai vistuvākie. Diskusijās vai darba procesā grūti izsaka iebildumus, grūti nostājas opozīcijā. Nav greizsirdīgs. Savu nodomu īstenošanai piesaista citus cilvēkus.