Puškins EPWL – Sociālais29.11.2020

Psihotipi ar Emociju 1. kanālā

Aleksandrs Puškins – 1799.-1837.

Izcilākais krievu kritiskais rakstnieks, dramaturgs, populārs  dzejnieks, viens no pirmajiem literārās valodas reformatoriem.  Neapzināti ap sevi izveidoja personības kultu, no kā pats cieta. Daba bija apveltījusi Puškinu ar stipru veselību, milzīgām enerģijas rezervēm un dzīves sparu. Viņš bija ļoti emocionāls, viegli uzbudināms cilvēks. Traģisko bojāeju izraisīja viņš pats iesaistoties divkaujā. Mīlas frontē bija izcils sieviešu pavedējs.
Puškins: Lai nestu gaismu, ir jākļūst par  uguni!
Sāc ar atgriešanos pie sevis! 
Ar atgriešanos sevī!

Pirmā Emocija tiek dēvēta par “Romantiķi”

“Romantiķis” izceļas ar emociju pārpilnību, tāpēc tas ir sabiedrībā pamānāms. Skaļi, pat līdz asarām smejas, skaļi un emocionāli runā, kuru pastiprina roku vicināšana, arī raud skaļi. Ir radošs, pilns kaisles un enerģijas, varētu teikt – galējību cilvēks. Dzīvo emociju un impulsu varā, dzīvē bieži izbauda un pārdzīvo emocionālus satricinājumus, un tas, viņaprāt, ir dabīgi. Jūsmīgi, līdz pat pārspīlējumiem izsakās par savām un citu jūtām. “Romantiķis” izceļas ar emociju pārpilnību, tāpēc tas ir sabiedrībā pamānāms. Skaļi, pat līdz asarām smejas, skaļi un emocionāli runā, kuru pastiprina roku vicināšana, arī raud skaļi. Viņš pat iedomāties nespēj, kā var dzīvot bez emocijām. Viņa jūtu uzplūdumi ir mainīgi un nepastāvīgi. Emociju vadīts, iesaistās dažādās avantūrās, neparedzot sekas, tomēr no tiem viņš nav atrunājams un savaldāms. Katru jaunumu vispirms uztver emocionāli, bieži pārspīlējot. Lēmumi rodas spontāni, tikai pēc tam tos analizē. Prot patiesi priecāties, gūstot no dzīves pozitīvas emocijas. Tā ir “Romantiķa” dzīves galvenā vērtība, jo bez sabiedrības viņš dzīvot nespēj. Parasti ar savu pārlieko emocionālo uzvedību ir pamanāms sabiedrībā, prot aizraut un izklaidēt citus. Straujā rakstura dēļ gadās aizvainot un būt neiecietīgam pret citiem. Viņa loma sabiedrībā ir “Sociālas” dabas. 

Otrā Fizika tiek dēvēta par “Darbaholiķi”

“Darbaholiķim” nepieciešamas kustības, kā zivij ūdens. Šīs funkcijas ietekmē Puškins ir fiziski aktīvs. Viņam piemīt talants saglabāt radošā darba spējas arī sliktā garastāvoklī. Ir tas, kurš spējīgs upurēties citu labā. Puškinam ir svarīga materiālā pasaulē, bieži aizdomājas, kā savu ideju piepildīšanu savienot ar pārticīgu dzīvi. Ar lielu atdevi 2. Fizika rūpējas par savu mitekli, par lietām tajā, par savu apkārtni, zīmīgi, ka objekti dzīvoklī mēdz būt dārgi. “Darbaholiķa” talants – no “krāmiem” uztaisīt konfekti ir gandrīz vienīgi viņam piemītošs. “Darbaholiķis” azartiski iegādājas dažādas lietas, priekšmetus, apģērbu. Te viņa pacietībai nav robežu, ko neiztur citas Fizikas. Desmitiem reižu apgroza, izpēta un tomēr vēl atliek iegādi uz citu reizi.

Tiecas nobaudīt visdažādākos gardumus. Iesaistās dažādās fiziskās aktivitātēs, spēlēs un dejošanā, rūpējas par figūru un pārspīlēti rūpējas par savu veselību. Iesaistās riskantās avantūrās un šovos, jo tie, viņaprāt, palīdz kļūt slavenam. Iepazīst pasauli, dodoties riskantos ceļojumos. Ir pārliecināts par savu pievilcību un ārējo skaistumu. Dažkārt atļaujas galējības apģērbā, tas notiek gadījumos, kad viņš vēlas apkārtējiem radīt īpašu ieskatu par sevi. To drīzāk var nosaukt par teātri.

Trešā Griba tiek dēvēta par “Mietpilsoni”

Raksturojot “Mietpilsoņa” Gribu, jābrīdina, ka jāpieskaras grūtākam un drūmākam personas dvēseles aprakstam, kas ir apslēpts un mokošs pat viņam pašam. Griba ir katra cilvēka dzīves balsts, uz kā bāzējas pārējās funkcijas. Taču, ja Griba atrodas sāpīgajā 3. kanālā, tā ir viegli aizvainojama.

Puškins dziļākā būtībā bieži nav par sevi pārliecināts, kaut arī cenšas radīt tādu iespaidu par sevi. Dažkārt ir, ironiski noskaņots pret sevi, bet pret apkārtējiem biežāk. Sabiedrībā atrod izdevīgu brīdi, kad izmest kādu dziļdomīgu repliku, aizskarošu frāzi, bieži apvainojot nevainīgus cilvēkus. Īpaši atriebīgi izturas pret tiem, kurus ieskaitījis savos nelabvēļos. Būdams apveltīts, ar vāju gribu, ironiski un ar skaudību izturas pret stipras gribas cilvēkiem. Piemīt divkosība. Tas notiek tāpēc, ka sevis aizsardzībai 3. Griba spēj liekuļot, māžoties, ironizēt, te iekrītot dziļā bezdibenī, te ceļoties no tā. Lai pašapliecinātos, iesaistās bīstamās situācijās. Puškinam grūti sevi disciplinēt. “Mietpilsonis” nav tas cilvēks, kurš spēj izvirzīt tālejošus mērķus, kurš, uzņēmies līdera pozīcijas, spēj virza sabiedrību. Viņu bieži nomāc šaubas, tad zaudē pārliecību par saviem spēkiem, īpaši, ja blakus nav cilvēka, kurš viņu bīda, kurš pārliecinoši iesaka kā pareizi rīkoties, kādas vērtības pieņemt. Taču, tiklīdz kāds viņam iesaka savu redzējumu, pretojas un nepieņem to. Otra palīdzību gaida, bet paprasīt to saprotami nespēj.

Ceturtā Loģika tiek dēvēta par “Vienaldzīgo”

Tipiska “Vienaldzīgā” iezīme – kvalitatīva darba savienojums ar pilnīgu bezprātu, tie ir divi 4.Loģikas pretstati, no kuriem viņš nespēj atbrīvoties. Loģika Puškina dzīvē ir vājais punkts, pats viņš par to diskutēt izvairās. “Vienaldzīgais” ir dzimis skeptiķis, bet tā nav enerģisko cilvēka intelektuālā principa efektivitātes noliegšana, bet tikai vienaldzība pret tiem. Turklāt viņa skepsei mainās nokrāsa.

Neriskē pieņemt loģiskus lēmumus, dot slēdzienus. Izvairās lasīt tehniskus rakstus, instrukcijas. Nav motivēts pilnveidoties. Pārdzīvojis nepatikšanas, saprot, ka vismaz elementārā līmenī nepieciešams apgūt dzīves loģisko pusi. Tas neizslēdz no kļūdīšanās priekšdienās. Droši jūtās jau zināmās situācijās. Gadījumos, kad strauji mainās situācijas, kad strauji jāpieņem neierasts lēmums, jūtas sagrauts. Viņa lēmumi daudzkārt ir pretrunīgi un absurdi. Nav apskaužami tie cilvēki, kuri ir viņa pakļautībā.