Funkcijas psihosofijā23.05.2018
Rediģēts 13.01. 26.g.
Katrs cilvēks vēlas dzīvot pilnvērtīgu dzīvi: iegūt izglītību, atrast darbu, kurš viņam ir patīkams un veicams bez piepūles, labi nopelnīt un nodibināt saskanīgu ģimeni. Viņam būtu lietderīgi jau jaunībā saprast, kurās dzīves jomās viņš dabiski, bez īpašas piepūles gūs panākumus un kurās pat ar piepūli nespēs sasniegt teicamus rezultātus un iegūt atzinīgu novērtējumu, gūt peļņu.
Visbiežāk cilvēki sevi neizprot un neapzina savus talantus. Jau ir izstrādātas metodes, kas palīdz cilvēkam orientēties milzīgās informācijas plūsmā. Talkā ir nākusi psihosofija, kuras teorijas palīdz saprast cilvēka enerģijas krājumus, viņa iedzimtos talantus, kas ļaus nekļūdīgi izvēlēties profesiju, kura neliks vilties, izvēlēties dzīvesdraugu, no kura nenāksies šķirties.
Zinātniekiem ir izveidojies zināms ieskats par cilvēka psihes iekšējo „arhitektūru”. Psihosofijā tā ir samērā vienkārša, nedaudz līdzīga socionikai. Psihosofija ir izveidots modelis, kurā uz četriem dažādiem pakāpieniem izvietotas četras psihes funkcijas (rakstura iezīmes). Tās dažādā stiprumā piemīt ikvienam cilvēkam: Griba, Loģika. Emocija, Fizika.
Psihosofisko funkciju pārskats
| Griba/W | Loģika/L | Emocija/E | Fizika/P |
|
darbīgie, garīgais spēks |
komunikatīvie, prāts |
komunikatīvie, dvēsele |
darbīgums, miesa, seks |
|
spēja ietekmēt, |
spēja veidot spriedumus | sava garastāvokļa pārvaldīšana | sava ķermeņa pārvaldīšana |
| līdera īpašības | spēja pierādīt | līdzcietība | prasme nopelnīt |
| valdonīgums patstāvība |
uzskatu stabilitāte | radošums | prasme pārvaldīt teritoriju |
| neatlaidība mērķa sasniegšanā | jēgas meklēšana | citu ietekmēšanas, aktieriskais talants |
saimnieciskums |
| rakstura noturība | tiekšanās pēc taisnības | spēja neapvainot un neapvainoties | ķermeņa fiziskā pilnība, skaistums |
| interešu noturība | tieksme pilnveidoties | nespēja paciest trokšņus | nepieciešamība pēc komforta |
Tabulā kanālu atspoguļojums krāsās atbilst krāsai, kura atspoguļota psihosofisko tipu tabulā, lai lasītājs spētu vieglāk orientēties.
Katras funkcijas stiprums un spēks atšķirīgos kanālos nav viennozīmīgi līdzināms, jo katrā kanālā funkcijas loma un spēks ir atšķirīgs. Psihosofijas elementi cits ar citu neatrodas pretstata attiecībās kā socionikā (loģika nav pretstats emocijai), tādēļ iespējams izveidot 6 x 4 = 24 psihosofiskos tipus.
Filosofijas un antropoloģijas skatījumā:
- Griba – W (angliski will) tas ir cilvēka gars;
- Emocija – E (angliski emotion) tā ir cilvēka dvēsele;
- Fizika – P (angliski physique) tā ir cilvēka miesa;
- Loģika – L (angliski logics) tas ir cilvēka prāts.
Psihosofijā – Griba, Emocija, Loģika tiek skatīta atšķirīgi no socionikas, tāpēc nedrīkst tās pielīdzināt atbilstošām funkcijām socionikā.
Ar katru funkciju cilvēks uztver pasauli, sadalot to nosacītās psiholoģiskajās zonās. Katrai psihes funkcijai ir savs noteikts uzdevums. Četras funkcijas pilnībā dažādā miksējumā raksturo cilvēku, tādēļ ir pamats uzskatīt, ka psihosofija aplūko visu cilvēka būtību.
No V.L. Miķelsones grāmatas: “Izdzīvot mūžu saskanīgi!” Grāmata ir izpārdota, to var izlasīt bibliotēkās.