Latvijas etnosa sociotips04.07.2013

Rediģēts 02.06. 2024.g.

Sociotips ir informācijas apmaiņas tips, taču informācijas apmaiņas procesi notiek ne tikai atsevišķā cilvēkā, bet arī sabiedrības grupā, nācijās un valstīs. Līdz ar to socionika nav novienādojama ar psiholoģiju, jo sociotipu var noteikt jebkam: arī iestādei, telpai, politiskai partijai, preses izdevumam, mācību iestādei, valsts struktūrai, ģeogrāfiskai videi, pat telpai utt. Tāpēc starptipu attiecību tabula (saderības tabula) raksturo ikviena indivīda attiecības ar attiecīgo vidi.

Pasaule ir iekārtota tā, ka katrai nacionālajai teritorijai un katram etnosam veidojas savas tradīcijas, ko socionikā dēvē par etnosa sociotipu. Vienā noteiktā teritorijā etnosa sociotips veidojas un saglabājas vairāku simtu gadu garumā un nemainās. Tas izskaidrojams ar to, ka apkārtējo objektu kopums, ģeogrāfiskais stāvoklis, reliģija, klimats rada priekšnosacījumus, lai noteikta sociotipa pārstāvji tieši tajā ģeogrāfiskajā joslā justos komfortabli. Vēsās ziemeļu tautas slikti jutīsies karstajās ģeogrāfiskajās zonās, un masveidā uz turieni neizceļos. Un otrādi, kas pieraduši pie liela karstuma, tie nespēs izdzīvot bargajos apstākļos. No tā izriet likumsakarība, ka noteiktās ģeogrāfiskajās joslās izvietojas tie sociotipi, kuru temperaments un komfarta izjūta atbilst tam.

Kāds ir Latvijas etnosa sociotips?

Kā cilvēka sociotipu, tā arī etnosa sociotipu nosaka pēc noteiktu pazīmju kopuma. Lai Tev, lasītāj, būtu skaidrs, kā to izprast, aplūkosim noteicošās, tipu veidojošās iezīmes!

Iezīmju pāris: Ekstraversija vai Introversija

No laiku gala Baltijas valstis tiek raksturotas kā izteikti introvertas valstis, kurām raksturīgas šādas pazīmes:

• diezgan noslēgts dzīvesveids,
• krasi izteikta nevēlēšanās, uzņemt cittautiešus savā teritorijā,
• savu teritoriālo robežu sargāšana,
• vēsums un atturība komunikācijā, ko dažkārt skaidro kā nelaipnumu,
• nevēlēšanās paplašināt savas ietekmes zonu,
• netīko pēc svešas teritorijas,
• pārmaiņu virzīšana, tikai saņemot lādiņu no malas,
• entuziasma trūkums.
• Tātad Latvijā dominē I intraversija

Iezīmju pāris: IntuīcijaI T vai SensorikaF S

Latvija, salīdzinājumā ar citām valstīm, pamatoti uzskatāma par sensoru (sakoptu) valsti, kurai raksturīgas šādas iezīmes:

• izteiktas rūpes par apkārtējo vidi,
• konservatīvi paradumi,
• vāja atsaucība pārmaiņām,
• sava mājokļa, sētas, pilsētas sargāšana,
• cieņā praktiķi, bet intelektuāļi tiek aizmirsti,
• cilvēku vērtēšana pēc vizuālā tēla nekā pēc talantiem,
• dzīvošana šodienai, norobežošanās no izaugsmes ilgtermiņā,
• ēšanas un, baudīšanas kults,
• komforts sadzīvē ir galvenais, bet garīgums – otršķirīga vērtība.
• Tātad Latvijā dominē sensorā iezīme S

Iezīmju pāris: Loģika P L vai Ētika E R

Latvija, salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm, uzskatāma par ētisko valsti, kurai raksturīgas šādas iezīmes:

• attiecību skaidrošana no viensētas līdz pat Saeimas tribīnei,
• resursu neprasmīga un nekontrolēta izmantošana,
• prioritātes došana tradīcijām, otrā plānā atstājot ekonomiku,
• bez kritiska domāšana iepriekšējo standartu pārņemšanā, neraugoties uz apstākļu maiņu (Satversmes, Civillikuma, naudaszīmes lata, kā nacionālās valūtas atjaunošana),
• pavirša attieksme pret iedzīvotāju likumisko tiesību aizsardzību (nesakārtotas namīpašnieku un denacionalizēto namu īrnieku attiecības, neskaitāmi robi likumdošanā,
• maldinoša izturēšanās pret represētiem, nespējot nodrošināt pilnvērtīgus apstākļus tam, lai viņi varētu atgriezties Dzimtenē,
• nesakārtota un konkurētnespējīga izglītības sistēma,
• smaga sociālo problēmu risināšana, nespējot izdomāt, kā radīt jaunas darba vietas,
• bezatbildīga attieksme pret valsts īpašumu, tai skaitā ceļiem un transporta infrastruktūru,
• augsta korumpētība, privāto sakaru savtīga izmantošana.
• Tātad dominē ētika F

Savietojot iegūtos burtus kopā, iegūstam ISF – divus iespējamos sociotipus: Dimā vai Draizeri. Lai tos nošķirtu, aplūkosim Latviju pēc kvadru un pēc arhetipa iezīmēm.

Kurai socioniskai kvadrai piederīgs Latvijas etnoss

Daudzi piekritīs, ka Latvija ir demokrātiska valsts, kurā pilsoņu tiesības netiek stingri regulētas un kontrolētas, pastāv viedokļu daudzveidība, katram ir tiesības brīvi izpausties, diktatorisks režīms nepastāv un nav cieņā. Mums demokrātija ir gandrīz sinonīms vārdam patvaļa. Tas pats par sevi izslēdz piederību otrajai un ceturtajai kvadrai. Katrai kvadrai ir noteiktas vērtības. Salīdzināsim 1.kvadru, kurai piederīgs Dimā, ar 3.kvadru, kurai piederīgs Draizers.

Lai cik neētiski būtu salīdzināt šīs vērtības, tomēr svaru kauss nosliecas par labu 3.kvadrai. No seniem laikiem latviešu zemnieka galvenais tikums bija darbs, neatlaidība, uzņēmība. Latviešu tautas dziesmās vairāk tiek cildinātas tieši 3.kvadras vērtības. Latviešu tautas tērpi vien apliecina mūsu senču prasmi gaumīgi greznoties.

Līksmes un optimisma ziņā latvietis nav salīdzināms ar tautām, kas dzīvo tuvāk ekvatoram. No mums tuvākām tautām pat poļi un krievi ir skaļāki un līksmāki nekā latvieši. Nācijas, kas ieceļojušas Latvijā, ir spiestas pielāgoties mūsu etnosa tikumiem un tradīcijām. Tāpēc Krievijas krievi ar atšķirīgu attieksmi skatās uz Latvijas krieviem, kuri jau ir izmainījuši savas valodas intonāciju un teikumu struktūrus latviešu valodas ietekmē.

Kuram arhetipam piederīgs Latvijas etnoss?

Šķiet, ka pats arhetipa nosaukums „Tradicionālists”, šobrīd “Pārraugs” nepārprotami norāda, ka vispārpieņemtākais Latvijas iedzīvotāja uzvedības modelis ir tipisks šim arhetipam. Ja Latvijai būtu meistara etnoss (kāds tas ir Lietuvai – Gabēns), tad mēs ekonomikā būtu līdzvērtīgi viņiem, vai pat soli priekšā, jo mums ir vēl labākas ģeogrāfiskas priekšrocības nekā kaimiņiem. Latvijas ģeogrāfija atspoguļojas novadu tautu tērpos, kuri, atšķirībā no spilgtajiem slāvu tautu tērpiem, ir neuzkrītoši, gaumīgi, praktiski izmantojami arī ikdienā. To spējīgs radīt tikai tradicionālists.

Gan pēc kvadras vērtībām, gan pēc arhetipa mēs nonācām pie slēdziena, ka Latvijas etnoss piederīgs Draizera sociotipam, ar visām no tā izejošām pozitīvajām un negatīvajām iezīmēm. Laikā no 30. jūnija līdz 7. jūlijam Latvijas galvaspilsētā izskan XXV Vispārējos latviešu Dziesmu un XV Deju svētki. Cik nozīmīgi šie svētki mūsu etnosam, ataino citāts:

Sagaidot XXV Vispārējos latviešu Dziesmu un XV Deju svētkus, mēs aicinām Latvijas cilvēkus būt lepniem par to, ka jau 140 gadus mūsu tautai pieder pasaulē atzīts mākslas un kultūras brīnums, kura saglabāšanā un pilnveidošanā radoši līdzdarboties var ikviens, kas patiesi piederīgs latviskajai kultūrai. (Dace Melbārde, Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore).