Atsauksmes no lasītājiem21.11.2010

Nopirku grāmatu Nepārveido sevi…  un atklāju patiesas lietas! Esmu Robespjērs! Par manu dzīvi (kā autore to uzsver) varētu sarakstīt vairākus romānus. Septiņus gadus izturēju laulībā ar Napoleoni (konflikta attiecības) un jau 14 gadus esmu kopā ar Haksliju (revīzijas attiecības). Arvien dziļāk purvā. Romānam pievienojas bērni – 3 no pirmās laulības un 2 no otrās. Kaut arī esmu revizors, cenšos savaldīties, bet nesanāk, jo ekstravertais Hakslijs neļauj atpūsties. Viņam atpūta ir darbība, bet man – klusums un miers. Taču dvēseles miera nav nekur. Kā atrisināt situāciju? Nezinu. Ja runāju, ka vajadzētu aizbraukt pie psihologa, atbilde – tev vajag, tu brauc, es tāpat bez psihologa visu zinu.
Jānis Ķ. (Robespjērs)

Uz socioniku skatos kā uz savdabīgu ķīmijas teorijas grāmatu, kas dod prognozes, kas notiktu ja “tā” viela saskartos ar “šito”. Mani interesē, kas Latvijā notiks ar socioniku un kādi būs secinājumi? Vai tā izvērtīsies kā šarlatānisms, vai kā nopietna zinātnes nozare. Personīgi es saskatu socionikā jēgu. Arī jūsu grāmatu vērtēju kā ļoti vērtīgu, sakarīgu un viegli lasāmu.
Uldis T. (Robespjērs)

Jūsu rosībai cilvēku izpētes jomā esmu sekojusi gadiem ilgi! Arī man patīk vērot cilvēku spēju mainīt savu dzīvi gan pozitīvā, gan arī negatīvā virzienā. Protams, esmu atvērta jaunām idejām.
Anta Gulbe.

Ar socioniku iepazinos jau sen – lasot žurnālu “Kabinets”. Esmu Hakslija, toreiz biju pārsteigta, cik precīzi tas ir par mani! Jūtos atvieglota, ka esmu tāda, kāda esmu – dzīves piepildījuma meklējoša. Socionika man atklāja, ka tas ir NORMĀLI!!! Laikam tādēļ jūtos pateicīga Jums par socionikas popularizēšanu, tā ļauj labāk izprast cilvēkus un viņu rīcības motivāciju!
Anna M.

Sveiki, jūsu grāmata tik daudz izskaidro, ka grūti noticēt!:)) Esmu Jeseņina. Un manā mājā ir gan Žukovs, gan Napoleons! Cik tas šķiet interesanti! Ar lielu interesi turpināšu pētīt socioniku. Rita S.

Jūsu grāmata ir ļoti pamācoša, mēs mājās izanalizējām paši sevi un attiecības un arī visus tuvākos radiniekus. Man māmiņa ir Hakslija, patēvs un Donkihots, viņiem ir ļoti grūti sadzīvot. Kopdzīvē piedzimuši – divas meitas, dēls. Vecākā – Maksima, jaunākā – Napoleone un mazākais brālis Džeks. Man Jeseņinam bija cits tēvs – Jeseņins, ar kuru māte izšķīrusies.
Varbūt kādam no Jums šī mana statistika var noderēt.

Tas man laikam nāk mantojumā no vecvecākiem, jo nesen runāju ar savu omi un secināju ka viņai ir līdzīga pasaules izpratne manējai, viņa man šķiet ir Džeka.
Secināju, ka manai māmiņai, gan nav veicies ar partneriem, to var redzēt kā viņu dzīve samocījusi, papildus visam viņas vieglprātīgais raksturs.
Savukārt manai māsai Napoleonei ir duālais puisis Balzaks jūrnieks, viņš iet jūrā, bet viņa tā kā mūķene dzīvo viena, un pacietīgi gaida.

Arī sevi es paanalizēju, mans kalsnais un sievišķīgais izskats mani pašu kaitina. Un arī tas, ka man ir ļoti pastiprinātas emocijas, ar kurām es nepārtraukti cīnos, jo tās mani degradē, es kļūstu vājš. Emocijām pakļaujoties, esmu sadarījis ļoti daudz muļķību. Man tas vienkārši kaitina.
Vēl man piemīt pakļaušanās, ko jūs aprakstiet, cenšos būt pārspīlēti pieklājīgs, kas maldina cilvēkus un liek valdonīgajiem aprauties. Taču man šķiet, ka tiek pārkāpta kāda mana personības robeža. Agrāk es pats to neapzinājos. Acis man atvērāt jūs, vizītes laikā. Tam grūti noticēt, taču diemžēl jāsaka, ka tas tā ir. Situācijās, kad tieku pakļauts, man rodas diskomforts.

Man bija 3 gadu attiecības ar Maksimu, jo pats biju kļuvis kā cietušais. Man šķiet, ka viņa mani gribēja pārveidot par Hamletu, piebilstot, ka viņai gan patīk mans izskats, bet tur kaut kā pietrūkst. Izrādījās pietrūka emocijas, kuras jau tā man ir par daudz. Viņa pārspīlēti izrādīja patiku pret suņiem it kā tas būtu kas personisks! To es viņā neizpratu! Pēc šķiršanās mocījos līdz brīdim, kad ar savu domu spēku tiku tam pāri. Un socionika palīdzēja.

Visi cilvēki attiecību sarežģījumos aizsargājas, bet socionika skaidri iesaka aizstāvēt savas vājās puses. Un ja kāds tās ļoti dragā, nevajag iedomāties, ka tāpat vien beigsies. Mocīšana tikai pastiprināsies, tad ir jāsaprot, ka savlaicīgi jāizšķiras. Šeit nederēs arī loģika, jo dzīve ir sarežģītāka nekā to mēs bieži vien definējam, es saku ka tā ir bezgalīga.
Ceru, ka pastāstīju saprotoši. Vēlējos pastāstīt citiem ko deva man socionika un šī tuvāko radu analīze. Lai vairāki cilvēki notic socioniokai!

Par socioniku varu pateikt tikai pozitīvu!

Artūrs