Grāmatā ievietotie kometāri11.11.2010

Atsauksmes par socioniku

Šie komentāri kopā ar pievienotajiem foto ir publicēti Veltas Līvijas Miķelsones grāmatas “Nepārveido sevi, tikai uzzini, kas esi” 2004. gada izdevumā.

Aivars Leimanis, Latvijas Nacionālās operas galvenais baletmeistars.

Ar apbrīnu lasīju Jeseņina raksturojumu, lasīju kā par sevi. Daudz kam piekrītu un ir tā kā es vēlētos, bet ne vienmēr tā sanāk.

Dainis Kalns, ārsts-ķirurgs.

Socionika daudz ko pasaka precīzi, arī to, ka esmu piesardzīgs. Lasot sev piemēroto Balzaka raksturojumu, rūpīgi analizēju uzrakstīto, bet ar visu savu lielo piesardzību, nesaskatīju pretrunas. Tikai nevaru piekrist ka esmu malā stāvētājs un netiecos būt līderis. Pašam šķiet, ka malā stāvētājs nekad neesmu bijis un līderis… vismaz tiecos būt.

Ieva Akurātere, dziedātāja.

Jaukas un interesantas psiholoģiskās rotaļas! No visiem pieminētajiem tipiem tieši Dostojevski vienmēr esmu uzskatījusi par gara radinieku. Daudz un absolūti precīzs mana rakstura skaidrojums. Pat pārsteidzoši daudz! Vienīgi man lielāka tieksme uz anarhiju un dažādām jūtu kaislībām, bet to var saistīt ar manas profesijas izvēli. Paldies par iespēju papildināt dzīves pieredzi un intelektu!

Edgars Miķelsons, vienkārši Dostojevskis.

Liktenīgajā 11.septembra rītā tikai 15 minūtes šķīra mani no atrašanās traģiskajā Ņujorkas augstceltnē, uz kuras jumta biju nolēmis fotografēties. Ticu, mani glāba Dostojevskim piemītošā intuīcija. Kad briesmas bija garām, vēl ilgi pārdzīvoju notikušo, it kā pats būtu atradies augstceltnē. Traģēdija atstās iespaidu uz visu mūžu, jo man kā Dostojevskim, nav vienaldzīgi cilvēku likteņi.

Normans Miķelsons, uzņēmējs.

Jau agrāk ievēroju, ka daudzi cilvēki savā starpā ir ļoti līdzīgi, un man šķita, ka tur jābūt kādai sakarībai vai skaidrojumam. Kad socionika man pēkšņi sniedza atbildi, saprotu, kāpēc esmu tieši tāds un ne citādāks. Zināšanas man ļoti daudz palīdz ikdienā, īpaši darbā. Nav jāmokās neziņā, kāpēc konkrētais cilvēks nerīkojas tā, kā vēlos es – Draizers.

Valdis Zatlers, Latvijas valsts prezidents.

Robespjērs kā sociotips mani pilnībā apmierina. Ir iebildes pret dažām raksturojuma īpatnībām bet… vai cilvēks spēj pilnīgi objektīvi novērtēt sevi? Pasaulē nav nekā perfekta. “Robespjērs” kā socioniskā tipa simbols man tomēr nav pieņemams, jo nespēju saistīt sevi ar teroru un nāvi zem giljotīnas.

Sandra Freiberga, producente, LTV žurnāliste.

Esmu iedalīta sociotipā Maksims. Man prātā nāk bērnībā redzētā multfilma, kur kazlēns skaita zvēriņus, kas dosies braucienā ar jahtu. Cik atceros, tikai vienam no viņiem nepatika, ka tiek saskaitīts. Šodien zinu, tas būs bijis… Maksims. Man nepatīk ka esmu ielikta kādā konkrētā rāmī, jo tas sāpīgi ievaino, kad pastiepju roku, strauji speru soli vai palecos augstāk kā drīkst…

Māris Olte, pētnieks.

Tas nedaudz atgādina horoskopus – ir pazīmju rinda, kurā atpazīsti savējās. Visiem cilvēkiem raksturīga ieelpa un izelpa, bet paldies dabai, ir arī atšķirības. Starp Maksimiem, Jeseņiniem un citiem atrodos zem Hakslija zīmes. Hakslijs man patīk, taču viņš jālasa orģinālvalodā un arī tad nav garantijas, ka spēsi saprast. Viņam bija augstākā vārda skanējuma un teksta veidošanas sapratne, tāds figūru izvietojums man glaimo. Aprakstā ir daudz precīzu raksturojumu, vien tas par tieksmi uz uzdzīvi ir garām. Bet varbūt vēl neesmu tai atvēries?

Baiba Sipeniece, TV raidījumu vadītāja.

Esmu pamanīta kā sociotips Napoleons! Izlasot tipam piedēvētās rakstura īpašības, sapratu, ka man ir lielas izredzes nodzīvot interesantu dzīvi. Vēl neapjaušu, vai īsta varoņa tēlam cienīgi Napoleona piemītošie “gājieni”, taču sapratu, ka esmu patīkama un vēlama sabiedrībā, un tas, neslēpšu, mani glaimo. Esmu vienmēr pieturējusies pie principa – nevērtēt sevi pārāk augstu, taču pārāk zemu arī ne. Nezinu, Napoleonam tas raksturīgi vai nē, izlasot verdiktu, nekur noliegumu neatradu. Jāteic gan, ka Napoleons izskatās pārāks par citiem. Iespējams, šim tipam ir raksturīgi saskatīt, ko vēlies, bet kā nav.

Olga Pīrags, dziedātāja, pedagoģe, komponiste.

Socionika visnotaļ interesanta un noderīga zinātne, tā dod iespēju saprast ne tikai sevi, bet arī citus. Vientulība nav izeja savstarpējo problēmu atrisināšanai. Tagad ar vēl lielāku sapratni, uzmanību, pacietību un mīlestību kontaktēšos ar visiem, kas man apkārt un ar kuriem paredzama kontaktēšanās. Tāpēc – paejiet solīti viens otram pretī! Napoleone.

Ramona Umblija, mākslas zinātniece.

Cilvēku interesē paštēls. Ne velti tik daudzi uzmanīgi pēta horoskopus, kas atklāj visuma ietekmi un nosaka katra nākotni. Mani pareģošana nav saistījusi, jo dabiskāk šķitis sastapties ar likteni “bez priekšzināšanām”. Socionika, kas skata cilvēka vizuālās rakstura iezīmes, lai pateiktu, kāda esmu, protams ir saistošāka. Piemēram, manējais DonKihots ne īpaši mīlot “tuvo kārtību”. Gan vecāki, gan pati esmu īpaši audzinājusi sevi, līdz redzamā lietu kārtība un sistēma apkārtējās norisēs ir kļuvusi nepieciešama. Tas ir ļoti pamācoši!

Mārtiņš Freimanis, dziedātājs.

Es pat mazliet sabijos, lasot DonKihota raksturojumu. Par visiem 95% es piekrītu uzrakstītajam, un tas atbilst man. Nu ko lai piebilstu: esmu mazliet Donkihots!

Jānis Vaišļa, psihologs, žurnālists.

Laikam jau taisnība, ka man vistuvākais ir DonKihota raksturojums, kaut gan daži uzsvari ir aplami un pārspīlēti, bet tos var norakstīt uz iekšējās paškritikas trūkuma vai arī pārpilnības. Tā lūk! Esmu cilvēks, kas katru dienu dzīvo kā pēdējo!

Sarmīte Sīle, mākslas zinātņu maģistre.

Visu dzīvi mēs mācāmies, gūstam pieredzi, labojam kļūdas un atkal kļūdāmies. Mēs cenšamies izprast citus, bet visvairāk laika tērējam, lai iepazītu paši sevi. Socionika vēl īsti nav iepazīta. Un kā jau viss jaunais – tā ir interesanta. Cilvēku tipu raksturojumi jau tuvojas ideālam. Mans Hamlets – noteikti. Ja pieejam nopietni un analizējam, varam uzlabot attiecības gan ar līdzcilvēkiem un sabiedrību kopumā, gan mierīgāk sadzīvot ar sevi un samazināt spriedzi dažādās dzīves situācijās.

Jānis Streičs, kinorežisors.

Sākumā uz šo “zinātni” skatījos ar ironiju, līdz izlasīju “kompromitējošas” ziņas par sevi Hamletā. Padodos!

Olga Dreģe, Dailes teātra aktrise.

Lasot par Igo, it kā ieskatos spogulī. Strauja, nemierīga, kaislīga, emocionāla, ar vēlmi dalīties visā ar citiem, iedvesmot, palīdzēt, glābt! Un tajā pašā laikā neprasme dzīvot sev, tāpēc bieži zaudējumi. Taču būtiskākais – ētiskie principi pāri visam! Tāpēc pacieš zaudējumus un nepiedod nodevību.
Gribu piebilst, ka mākslinieks ir ļoti grūti klasificējams, jo viņa emocionālā pasaule ir tik sarežģīta, jūtīga, trausla, ievainojama. Tēlojot attiecīgo lomu, to iedzīvinot, aktiera smadzenēs un dvēselē mainīts kods, tāpēc socionikas analītiķis var nomaldīties. Jābūt pieredzējušam, lai pēc rīcības motīviem atšifrētu cilvēka īsto dabu.
Esmu liktenim pateicīga, ka piederu tieši šim tipam, un Dievs licis manai dvēselei staigāt šos smalkos esības un apgaismes ceļus. Novēlu visiem mācīties un veidot savu garu augstākajam lidojumam.

Lauris Reiniks, mūziķis.

Nekad vēl nebiju lasījis tik precīzu savas personības raksturojumu! Tas bija patīkams atklājums. Katrā gadījumā, ja ne viss, tad 90% Igo raksturojuma atbilst man. Nezinu, kā tas var palīdzēt turpmāk, bet vismaz izdevās paskatīties uz sevi no malas! Lai jums veicas socionikas popularizēšanā!

Mirdza Martinsone, Dailes teātra aktrise.

Pateicos Dievam, Liktenim, Cilvēkiem, Gadījumam… kas dod iespēju izzināt kaut ko jaunu un noderīgu… Džeka

Romualds Ancāns, aktieris.

Ko tur liegties, nav vērts, tikai tevi es mīlējis esmu… (bet vai tikai!) klīstu ielās es viens… (vai ko nepiepildītu meklēju?) Limuzīns Jāņu nakts krāsā, Robins Huds, Rudens rozes… vai varoņu tēls atbilst Džekam? Galvenais, ka pats atbilstu Džekam. Mīlīgi, glaimojoši, brīžiem atkailināti un tomēr – pat pārāk patiesi.

Ēriks Hānbergs, rakstnieks, publicists.

Izlasīju raksturojumvēstījumu par Štirlicu. Jaušu: no sacildinājuma man sāk spārniņi kņudināties. Lai kaut cik piebremzētu iedīgļu pārtapšanu paštīksmes spārnos, kļūstu paškritiskāks. Sāku vērīgāk lūkoties uz sevi no malas. Un jūtos līdzsvarotāks, piezemētāks un stabilāks.