Socioniķi! Ievēro socionikas ētikas kodeksu!15.12.2023
Socioniķa ētikas kodekss
1. Vispārīgie noteikumi
1.1. Socioniķis, kurš atzīst profesionālās socioniķu kopienas pastāvēšanas nepieciešamību, kā neatņemamu sastāvdaļu, pieņem socionikas ētikas kodeksu.
1.2. Ētikas Kodekss ir atklāts dokuments. Ar to var iepazīties jebkurš socionikas kopienas pārstāvis, kā arī klients (pasūtītājs).
2.Socioniķa personība
2.1. Socioniķa uzdevums ir regulāri paplašināt socionikas zināšanas par cilvēku un izmantot šīs zināšanas indivīda un sabiedrības labā.
2.2. Socioniķis sabiedrībā veido ticamu un atbilstošu priekšstatu par socionikas darbu, tās jomām un socioniķa kompetenci.
2.3. Socioniķis atsakās no tādām darbībām, kas tieši vai netieši kaitē socionikai kā zinātniskam virzienam, vai tās tēlam sabiedrības acīs.
2.4. Socioniska rakstura publikācijas, socioniķa uzstāšanās forumos, konferencēs, izglītojošā darbība internetā ir ētiski korekta un aprobežojas ar zinātnisku informāciju. Tie tiek formulēti terminos un jēdzienos, kas pieņemti socionikas zinātnē. Negodīgas konkurences elementu izmantošana nav pieļaujama.
2.5. Socioniķim jārespektē cilvēka personības cieņa un neaizskaramība, tiesības un brīvība, ko cilvēkam garantē Satversme.
2.6. Socioniķis zina stāstīt, ka cilvēki atkarībā no viņu tipiem, dažādos veidos uztver, pārstrādā un izdala informāciju. Turklāt socioniķim nav pieļaujamas socioniska šovinisma izpausmes, t.i., atteikt cilvēkam izskaidrot kaut kādās īpašībās, vai uzvedības reakciju tikai pamatojoties uz viņa piederību kādam tipam.
2.7. Zinot savu un sarunu biedra socionisko tipu, socioniķus uzņemas saistības korektai sadarbībai ar viņu, ņemot vērā tipa mijiedarbības īpatnības.
2.8. Socioniķim jāprot atzīt savas kļūdas. Viņš saprot, ka nekļūdīties var tikai Dievs, un, ka reizēm kļūdas atzīšana prasa lielāku drosmi nekā taisnības aizstāvēšana.
2.9. Socioniķim ir tiesības nepieciešamības gadījumā vērsties pēc padoma pie citiem socioniķiem, vai pie citiem speciālistiem (gan psihologiem un psihoterapeitiem).
3.Darbs ar klientu vai pakalpojuma pasūtītāju
3.1. Pasūtītājs – persona vai organizācija, kas tieši vai netieši pamudina socioniķi praktiskai zinātniskai darbībai.
3.2. Klients ir cilvēks, kurš ir diagnostikas, konsultēšanas, apmācības, treniņa objekts. Viņš iziet arodatlasi, atestāciju; ir pārbaudāms (pētāms) zinātnes interesēs. Viens un tas pats cilvēks vienlaikus var būt gan klients, gan pasūtītājs.
3.3. Socioniķa pienākums ir paziņot pasūtītājam (klientam) mūsdienu socionikas zinātnes reālas iespējas klienta izvirzīto uzdevumu jomā. Izejot no savas kompetences, socioniķis sniedz pakalpojumu ētikas kodeksa noteiktās robežās.
3.4. Veicot izpēti (tipa noteikšanas interviju), socioniķis informē klientu par pētījuma raksturu (ko pasūtītājs ir vēlējies gūt no intervijas) un izsaka ieteikumus un prognozes tikai pēc klienta piekrišanas (akcepta).
3.5. Socioniķis nodod klientam pētījumu (intervijas) rezultātus pasūtītājam saprotamā formā un valodā konkrētu ieteikumu veidā.
3.6. Socioniķis respektē klienta godu un cieņu, izturas pret viņu korekti, lai kādu subjektīvu iespaidu klients neradītu ar savu izskatu, juridisko vai sociālo stāvokli.
3.7. Socioniķis prot izrādīt patiesu ieinteresētību, labvēlību pret klientu; prot veidot kontaktus, radīt interesi un vēlmi sadarboties, kā arī apliecināt ticību veiksmei, klienta spējai tikt galā ar situāciju (problēmu), uzturēt klientā ticību saviem spēkiem.
3.8. Materiāls, ko socionikis ieguvis, strādājot ar klientu uz uzticības pamata, nav apzināti vai nejauši izpaužams sabiedrībā.
4. Socioniskā diagnostika
4.1. Socioniķis pārvalda testēšanas, diagnostiskās sarunas, novērošanas, kā arī saskarsmes iedarbības līmenī, kas ļauj efektīvi risināt tipa izpēti (noteikšanu).
4.2. Socioniķis diagnostikas procesam atvēl pietiekami daudz laika, lai izvirzītu klienta socioniskā tipa versiju un rūpīgi to pārbauda ar dažādām metodēm. Pēc klienta pieprasījuma socioņikis uzskaita metodiku, kuru izmantojis diagnostikā.
4.3. Socioniķis nedrīkst būt kategorisks pret klientu, izsakot versijas pat tipu, neatkarīgi no tā, cik viņš ir, pārliecināts par diagnostikas rezultātu.
4.4. Socioniķa izvirzītā klienta tipa versija tiek argumentēta atbilstoši tipam un klientam saprotamā līmenī. Ja darba gaitā nepieciešams apspriesties ar citu socioniķi, tad klienta tipa versijai jābūt zinātniski argumentētai.
4.5. Nav pieļaujama cilvēka tipa versijas publiska noteikšana vai apspriešana bez viņa pieprasījuma (“vardarbīga tipošana”). Nav pieļaujama arī tipošanas rezultāta paziņošana kādam citam, izņemot klientu, ja klients tam nav devis savu piekrišanu. Izņēmums var būt publisku vai vēsturisku personību tipošanas zinātniskiem mērķiem.
5. Profesionālā atbildība
5.1. Socioniķim jāprot apzināt savas kompetences robežas. Viņam ir tiesības strādāt tikai ar problēmām, kas risināmas ar socionikas metodēm. Ja tiek pieprasīts risināt problēmas ārpus socioniķa profesionālās kompetences, viņam jāatsakās no darba un jāiesaka klientam vērsties pie cita speciālista.
5.2. Socioniķa darba organizācijai un metodēm jābūt tādām, lai process, un rezultāti nekaitētu klienta veselībai (psihiskam stāvoklim), mantībai vai sociālajam statusam sabiedrībā. Pielietotai metodikai jābūt atbilstošai klienta konsultācijas gūšanas mērķiem.
5.3. Formulējot jebkuru metodiku, socioņikis vispirms vadās pēc baušļa “nekaitē! cilvēkam”, nenodari viņam pārestību!
5.4. Socioniķis ir atbildīgs par saistībām, lēmumiem, rīcību un ieteikumiem, kurus uzņēmies, neatkarīgi no tā, vai šie ieteikumi ir, sniegti reālajā dzīvē vai internetā. Tomēr publikācija medijos, sociālajā vietnē vai konsultācija tiešsaistē (forumā) nevar kalpot par aizstājēju klātienes konsultācijai (par ko klientam jābūt informētam).
5.5. Socioniķis ir morāli atbildīgs pret klientu (pasūtītāju), kā arī pret socionisko kopienu. Taču galvenais socionikas tiesnesis ir viņa paša sirdsapziņa.
6. Kolēģi, zinātniskā kopiena
6.1. Socioniķa pienākums ir sargāt Socioniskās Kopienas godu, cienīt tradīcijas, izturēties pret kolēģiem laipni un ar cieņu.
6.2. Socioniķis kolēģim izsaka piezīmes argumentēti un konstruktīvā (zinātniskā) formā.
6.3. Socioniķis pēta speciālo literatūru un kolēģu darbus periodiskajā presē, internetā. Izmantojot kolēģu materiālus savās publikācijās, mācību līdzekļos u.c., socioniķis izmanto zinātnē pieņemtos saišu noteikumus – atsauci uz autoru.
Socionikas ētikas kodeksa projekta autori – Irina un Sergejs Beļicki (piedaloties V.Borisovai, I.Eglītei, S.Makarčevai un citiem socioniskās kopienas dalībniekiem). 2008. gads.