Drosme būt pirmajam!12.07.2013
Biznesa portāla nozare.lv žurnālists uzaicināja socionikas speciālistu uz interviju. Pēc nopublicētā raksta Socionikas eksperte: Vidējais latvietis ir piesardzīgs tradicionālists, nevis ambiciozs uzņēmējs. Latvijas sabiedrība ļoti sakustējās, par ko esam pateicīgi portāla žurnālistiem. Aptuveni 1/5 daļa no oriģinālā raksta tika pārpublicēta arī portālā TVNET, kura iespaidā atmodās arī krieviski runājošie žurnālisti. Radio Baltkom tiešraidē (skat. http://mixtv.mixnews.lv/mixtv/video/2822/) piedzīvoju pārsteigumu, ka gan krievu valodā runājošie žurnālisti, gan klausītāji par socioniku bija izdzirdējuši pirmoreiz. Šī pati intervija tika retranslēta Baltcom TV.
Twitter tīklā mēs izlasījām publiskotus Reiņa Lazdas komentārus un replikas, kurās socionika tika pasniegta kā pseidozinātne, kurai neesot nekā kopīga ar mūsdienu psiholoģiju. Šī replika var maldināt jebkuru interesentu, tāpēc mēs uzskatām par savu pienākumu sniegt izsmeļošu skaidrojumu.
Jūtams, ka Reinis Lazda acīmredzot nebija ieinteresēts uzzināt detalizētāku informāciju par Kijevas Starptautisko Socionikas Institūtu, kuram neesot zinātniska statusa, tāpēc tas nevarējis piešķirt V.L. Miķelsonei maģistra grādu. Izlasot viņa komentārus un pavērojot viņa ārējās izpausmes, mēs noteicām Reiņa Lazdas sociotipu – viņš piederīgs Dostojevska sociotipam – INFJ. Šī sociotipa pārstāvjiem ir raksturīgi, ka viņu interešu lokā ir ļoti daudzpusīga informācijā, pateicoties kurai, dzīves laikā viņi kļūst par visdažādākās informācijas krātuvi. Taču šajā gadījumā viņa analīze un secinājumi bija diezgan virspusēji, kā rezultātā viņa sniegtā informācija klausītājiem un lasītājiem var kļūt kā dezinformācija.
Vispirms parunāsim par socioniku kā zinātni.
Uz zinātnes statusu pretendē jebkura zinātniska teorija, kurai ir noteikts pētījumu lauks un ir noteiktas pētījumu metodes, kas nav pretrunā ar citām radniecīgi atzītām zinātnēm. Socionika nav radusies no zila gaisa, bet uz noteiktu zinātnes virzienu bāzes:
a) analītiskā psiholoģija,
b) sociālā psiholoģija,
c) socioloģija,
d) informātika,
e) komunikāciju zinātne.
Socionika izmanto šādas atzītas pētījumu metodes:
a) kvantitatīvās – statistika,
b) kvalitatīvās – kontentanalīze (satura analīze), aptaujas, vizuālā diagnostika (pēdējo, piemēram, izmanto arī medicīniskajā antropoloģijā, juridiskajā psiholoģijā, psihiatrijā).
Socionika ir sistēmiski un strukturāli sakārtota, ko šobrīd nevar teikt par nevienu psiholoģijas nozari! Proti, socionika skata pasauli pēc:
a) telpas,
b) laika,
c) enerģijas,
d) matērijas,
e) informācijas uztveres,
f) informācijas pārraides parametriem.
Tā arī ir atbilde, kāpēc socioniskie tipu raksturojumi ir precīzāki nekā izteiktu pseidozinātņu raksturojumi. Socionika atspoguļo attiecības starp nosauktajiem parametriem – kas vienā virzienā vājš, otrā virzienā ir spēcīgs, un otrādi. Socionika neierāmē cilvēku, bet parāda konkrētas problēmu zonas, tas nozīmē virs sabiedrības normām.
Cilvēks dažkārt nevar saprast, kāpēc visās dzīves jomās viņš nespēj būt veiksminieks. Socionika skaidro, ka nevienam par to nav jājūtas vainīgam. Katrs cilvēks veiksmi gūs attīstītākās smadzeņu puslodes pusē.
Socionikas teorija ir apstiprinājusi, ka katram cilvēkam 50% ir spēcīgas rakstura iezīmes (kas izriet no spēcīgo psihes funkciju darbības) un tikpat daudz vājās rakstura iezīmes, kuras rada dažādas grūti risināmas problēmas.
Tev, lasītāj, varbūt būs interesanti uzzināt, ka katra cilvēka vājie 50% atrodas iestrēgušā stāvoklī, un vēlme kaut ko mainīt un attīstīt, neattaisnojas. Piemēram, tipam ar vāju ētiku nevajag rauties apgūt izteikti eksaktas profesijas, ar to ētiskā funkcija netiks atmodināta! Nav izslēdzama iespēja, ka kāds ētiskais sociotips (piemēram, Jeseņins, Dostojevskis vai Hakslijs) var gūt viduvējus panākumus grāmatvedībā un jurisprudencē, taču tiem ir epizodisks raksturs. Savukārt loģiskiem tipiem nevajag rauties apgūt humanitārās profesijas, jo saskarsmē ar cilvēkiem tiem ir vāja zemā empātijas līmeņa dēļ.
Tev, lasītāj, visticamāk, būtu lietderīgi zināt arī to, ka cilvēka psihe nogurst, ja vājā puse tiek pārslogota! Tas nozīmē, ka ar gadiem tāda cilvēka profesionalitāte nepilnveidojas, bet faktiski stāv uz vietas, kas dara viņu konkurētnespējīgu un nelaimīgu.
Lasītāj! Varbūt tava profesijas izvēle ir cēlonis daudzām neatrisinātām problēmām dzīvē, kuras tu no citiem slēp vai negribi atzīt pat sev?
Sociotips ir vispirms informācijas apmaiņas tips, kurš dzīves laikā nemainās!
Taču izšķir vēl personības tipu, kas katram var būt atšķirīgs. Personības tips nav saistīts ar sociotipu, un veidojas sociālās vides ietekmē, visas dzīves garumā (kad psihe pildās ar apkārtējās vides informāciju). Ja mēs runājam par viena sociotipa pārstāvjiem, pieņemsim Džekiem, kuri aug dažādās ģimenēs, tad jāsaprot, ka viņus audzina ļoti dažāda sociotipa vecāki, viņi apmeklē dažāda profila skolas, viņiem rodas atšķirīgi draugi, un tas viss atstāj iespaidu uz personības tipu. Ja cilvēka dzīvē ir komfortablas attiecības un vide, tad viņš veidojas harmonisks un atbilstošs savam sociotipam. Taču mēdz būt pretēji, kad sociotips var tikt traumēts, nesaderīgu attiecību un nepareizas profesijas izvēles rezultātā, kas rada maldīgu priekšstatu par neatbilstību viņam. Tāda arī ir personības tipa nozīme un būtība, taču sociotips tādēļ nav mainījies.
Daudziem cilvēkiem vajadzētu piedomāt, ko viņi sevī var mainīt saskarsmē – gan attiecībās ar apkārtējiem, gan uzturoties sociālajos tīklos. Piedomāt, lai viens otru neaizvainotu vai neradītu nepatīkamus pārsteigumus. Vēlams piedomāt arī par savu vārdu krājumu un atsacīties no vulgārām, aizvainojošām un klišejiskām frāzēm, kuras nav radušās piedzimstot, bet gūtas sociālās vides ietekmē.
Turpinājumā nedaudz par Kijevas Starptautisko Socionikas Institūtu.
Reinis Lazda piemirsis izpētīt Kijevas starptautiskā socionikas institūta dibinātāju un zinātnieku kompetences. Visiem institūta dibinātājiem un darbiniekiem ir zinātniskie grādi, kas iegūti atzītās zinātņu nozarēs – filozofijā, socioloģijā, psiholoģijā, fizikā, informātikā, filoloģijā u.c. Vairākumam no viņiem ir pat 3 un vairāki zinātniskie grādi dažādās nozarēs. Socionikas pamatlicēja Aušra Augustinavičūte ieguva P. Kapicas medaļu par sasniegumiem zinātnē.
Kijevas Starptautiskais Socionikas Institūts vispirms ir akadēmiķu radīta institūcija, kurš daļēji pilda uzraudzības funkciju, lai neaizlaistu pašplūsmā socionikas pētījumus, kā arī veicinātu socionikas attīstību un virzītu integrēšanu akadēmiskās institūcijās. Parasti zinātniska teorija attīstās 100 gadu laikā, socionika ir pārkāpusi 50 gadu slieksni. Institūta priekšgalā ir pirmās kvadras sociotipu, kuri bez citu kvadru turpinājuma socioniku līdz pilnībai nenovadīs.
Pēc mūsu rīcībā esošām ziņām, jau ir uzsākta atzītu socionisko pētījumu apzināšana un uzsākts dialogs ar akadēmiskām institūcijām par oficiāla zinātniskā statusa piešķiršanu socionikai.
Ja ieskatāmies socionikas pagātnē, svarīgi saprast, ka padomju gados socionikas legāla izplatīšanās nebija iespējama, lai arī atsevišķus tās pētījumus izmantoja drošības struktūrās un augstajās tehnoloģijās. Socionikas bremzēšana daļēji saistīta ar to, ka Freida un Junga teorijas bija pretrunā ar PSRS ideoloģiju. Ārzemju psihologu darbi bibliotēkās gandrīz nebija pieejami.
Informācija par socioniku tika izplatīta rokrakstos, par kuriem Valsts Drošības Komiteja tolaik varēja arī sodīt. Droši varam teikt, ka socionika nav izdevīga politiskām aprindām un valdībai arī šobrīd, jo faktiski socionika atsedz partijas organizatorisko struktūru un atklāj darbības virzību – vai tā būs perspektīva, vai bezperspektīva. Zinot partijas līderu sociotipus, iespējams, viegli prognozēt, kāds režīms izveidosies valstī, attiecīgai partijai nākot pie varas. Tāpat varēs noskaidrot, vai tiks sasniegts ekonomiskais uzplaukums jeb politiskai darbībai nebūs virzības, kura vairāk tikai uzkuls intrigas.
Lai arī socionikai šobrīd nav oficiāla zinātniska statusa, ir uzkrājušies daudzi pētījumu un pierādījumi par socionikas izmantošanas lietderību un efektivitāti. Tāpēc daudz svarīgāka nozīme ir tam, ko ikviens socionikas speciālists var dot iedzīvotājiem, nepiešķirot svarīgumu viņa diplomam vai titulam. Visiem atklājējiem un celmlaužiem nākas uzņemties vislielākos riskus, viņiem jābūt uzņēmīgiem un drosmīgiem, lai sabiedrībā iesētu uzticību un cilvēki pieņemtu jaunatklājumus. Kopā ar citiem pasaulē zināmiem socioniķiem, mēs soli pa solim virzāmies pretī socionikas stabilizēšanai un atzīšanai.
Mēs, Latvijā nebaidījāmies būt PIRMIE!
Mēs esam priecīgi par katru komentāru un vienmēr būsim gatavi sniegt izsmeļošas atbildes.