Sarunas pie kafijas09.12.2012

Jau esam stāstījuši, ka viena puse iezīmju cilvēkā izpaužas spēcīgāk, bet otra puse – daudz vājāk. Bieži novērots, ka cilvēks nespēj pieņemt sev atbilstošo sociotipu. Tas izskaidrojams ar to, ka cilvēks nespēj atzīt savas nepilnīgi attīstītās rakstura iezīmes. Tā ietekmē cilvēks vēlas pieņemt vēlamo par esošo. Novērots, ka loģiskie vēlas kļūt ētiski (un otrādi), intuitīvie – sensori (un otrādi). Vēl novērots, ka sociotips vēlas būt tieši tāds, kāds ir viņa papildinošais duālais partneris.

Zemāk humoreskas veidā sniegtas sarunas sociotipa noteikšanas intervijas laikā.  Var gadīties, ka arī Tu sevi atpazīsi.

Pasmaidīsim kopā :

Donkihots – “Izzinātājs”
Nu ko jūs, kāds no manis var sanākt loģiskais, ja es uzreiz nevaru paskaidrot, kas ir lamdas sadalījums stohastiskajā dispersijā! Man nācās griezties pie speciālistiem. Arī viņi neizprata tā galveno jēgu, bet es uz viņiem neapvainojos, jo arīspeciālistam ir vāja loģika. 
Izpaužas spēcīga loģika, ja spēj atcerēties tik sarežģītu terminoloģiju.
Vai jūs ēdīsiet cepumiņus? Nokrita? Nu nekas, ja neizvārtīsies, tad nesapratīsim ēdiena garšu!
Izpaužas intuīcija, sensorais to noliktu malā un neēstu.

Dimā – “Komfortradis”
Nē, nē, es jau kopš bērnības neprotu gatavot! Mani tas tā uztrauc, tā uztrauc, kā sāk gribēties ēst. Vai jums kafiju vēl papildināt? Lūk, man rezervēti cepti kartupelīši ar sēnītēm, nekautrējieties, arī kompotiņu variet papildināt, man viss pārdomāts!
Tie jums šķiet gardumi? Nu nē, kādas tur delikateses, viss taču tik ikdienišķs, pierasts! Īstas delikateses, piemēram, paellu, es gan nespētu izgatavot, tur tik daudz sastāvdaļu un tāda sarežģīta pagatavošanas tehnoloģija, bet jūs sakāt, ka es esmu sensorais tips!
Viss minētais liecina par spēcīgi izteiktu balto vai detalizēto sensoro funkciju. Viss pārdomāts, visu sajūt līdz sīkumiem.
Ak, jums nedaudz kafija izlijās, neuztraucieties, visu tūlīt nokārtošu! Turklāt vēl jūs uzcienāšu ar mājās gatavotu saldējumu. Man tikai no ledusskapja jāizņem!
Emociju ētika, neveiklas gaisotnes sajušana.

Robespjērs – “Reorganizators”
Es noteikti esmu ētiskais! Un to jums vienkārši varu pierādīt!
Lūk, mēs jau pusstundu sarunājamies, un man pa šo laiku radās jau trīs dažādi manas ētiskās dabas apstiprinājumi. Nedomāju, ka jums vajadzētu kavēt laiku manis pārliecināšanai. Ir taču tik daudz interesantākas nodarbes. Un jūs par viņām zināt?
Tas taču ir loģsikās funkcijas apstiprinājums, tikai nedaudz nekorekts, jo gandrīz raida cilvēku projām.
Es, protams, esmu ar mieru turpināt ar jums sarunāties neformālā vidē, jo, kā ētiskais, jūtu jūsu dzīvesprieku un talantu kontaktēties.
Intuīcijas apliecinājums.

Igo- “Iedvesmotājs”
Nu ko Tu saki! Es ētiskais! Sasmīdināji mani! Bet runā, runā un nepiemirsti uzcienāties! Piekod cepumiņu! Vai aizrijies? Nekas, nekas, es tev pa muguriņu paklapēšu. Tā, tā, būs jau labi! Paglaudīšu, lai pārietu izbīlis. Ētikas apliecinājums.
Starp citu, nav, ko ar sausiem cepumiem aizrauties, manā mājā arī vīniņš atradīsies. Arī vēzīšus uzvārīsim, būs laba uzkoda! Jā, jā, es noteikti esmu visīstākais intuīts, jo vienmēr intuitīvi spēju sagādāt rezerves, lai manās mājās noderīgā brīdī būtu alus, vīns, vēzīši un citas gardas lietas. Sensorās apliecinājums. Lūk, tādēļ jau ar mani nepazudīsi! Bet tagad pastāstīšu, kā mēs vakar paballējāmies! Ētika, nekautrējas būt atklāts.

Maksims – “Sistematizētājs”
Kas cilvēkā galvenais? Nu pareizi! Cilvēkā galvenais – audzināšana. Tāpēc arī es jau no bērnības nodarbojos ar sevis audzināšanu. Un tas arī ir galvenais apliecinājums tam, ka esmu ētiskais. Pat vēl vairāk, šajā aspektā varu piemetināt – ka man ir izdevies pāraudzināt visus savus tuviniekus. Melnās sensorās apliecinājums.
No kurienes jūs to ņēmāt, ka es esmu loģiskais? Es pat neko necenšos pietēlot! Un nedomājiet arī, ka es sagatavojos šai sarunai, bet te lomu spēlē sevis disciplinēšana un ieaudzinātā rakstura noturība. Es attiecības veidoju, saskaņā ar instrukciju, ka arī pēc grāmatās izlasītā. Visi ētiskie taču tā rīkojas. Skan taču pārliecinoši. Loģikas apliecinājums. 

Hamlets- “Koriģetājs”
Man nav laika ar jums garai sarunai, darbi deg! Šausmas, viss uz maniem pleciem, viss tikai man! Vienu iedvesmot, otru atbalstīt, piekto – desmito mierinu! Nu ko jūs sakāt! Es nebūt neesmu emocionāls cilvēks! Neesmu emocionāls, es teicu!!! Mani pavisam neuztrauc svešas jūtas, un vispār, kādēļ šeit tāds bardaks?! Aizvāciet šos cepumus! Kad esmu uztraukts, uz ēdienu pat paskatīties nevaru. Ai, mans smalkais dvēseles stāvoklis man pašam bieži nav izprotams. Taisni šausmas! Labi, ko es te, strādāt taču vajag! Melnās emocijas in  intuīcijas apliecinājums. 

Jeseņins- “Motivbētājs”
Cienītā jūs mazlietiņ aizmaldījāties vērtējumos. Jo es taču esmu sensorais! Man tik ļoti patīk gulēt šūpuļtīklā, lūkoties zvaigznēs un sacerēt romantiskus pantiņus. Intuīcija. Kafijiņu? Cienājieties ar cepumiņiem! Lūdzu piedošanu, ka vairāk nekas mājās nav pagadījies, piemirsu ieskatīties ledusskapī… Nu nekas, gan paspēšu rīt… Vāja sensorā funkcija. Jūs taču pie manis rītdien ienāksiet? Uz īsu brīsniņu? Padzert kafiju ar, …nu ar to, ko Dievs būs sūtījis? Gaidīšu, ļoti gaidīšu! Man tā patika, ka jūs protat tik vienkārši pastāstīt par socioniku… tikai es neesmu intuīts. Nu varbūt tomēr mazdrusciņ. Bet vai jūs neapvainojāties? Jūs tik daudz ko zināt un tik patīkami jūsos klausīties… Ētiskā funkcija.

Žukovs- “Rīkotājs”
Vēl un vēlreiz saku nē! Vienkārši tādēļ, ka tas nevar būt. Es vienmēr virzos uz nosprausto mērķi, un kā jūs domājiet, kas mani uz to virza? Protams, intuīcija! Bet virza taču sensorika! Sensorika – tas ir pat rupji teikts, jo man gribas taču romantikas, maiguma. Vāja ētika. Tādēļ stingri un ar pārliecību es varu jums paziņot, ka esmu intuīts. Un punkts! 

Balzaks-“Kritiķis”
Ja jūs vēlaties mani tā nosaukt – kāds varbūt strīdētos, bet es nē. Velti tērēt laiku, lai izskaidrotu, kādēļ neesmu intuīts, neredzu tam jēgu. Kaut vai par podiņu nosauciet, un ko tas jums dos?! Bet man?! Tikai lūdzu nevajag bezmērķīgas emocionalitātes.
Sakiet, ka mana uzvedība neierakstās modelī. Nu un kas? Es vienkārši tāds esmu. Bet varbūt uzcienājieties, kafija kannā, krūzītes bufetē. Visu jau var redzēt. Jūs taču pārliecinājāties, ka esmu sensorais.

Napoleons-“Virzītājs”
Kā jūs mani nosaucāt? Par Napoleoni! Nu tas ir interesanti! Bet par kādiem nopelniem? Parasti es vados pēc savas saprātīgās loģiskās domāšanas, un man kaut ko grūti iestāstīt, kas man piemīt vai nepiemīt. Spēcīga sesnorā funkcija. 

Draizers-“Sargātājs”
Es ticu savai intuīcijai un parasti svešus cilvēkus tuvu sev nepielaižu. Jo tas nav saprātīgi. Ko var zināt, kas katram aiz ādas? Tiešī šī piesardzība liecina par vāju intuīciju. Starp citu, lūk, cepumiņi, un vēl saldējums. Jums tēju vai kafiju? Tas, ka esmu uzmanīgs un laipns cilvēks, vēl neko neliecina. Uzskatu, ka ir cilvēki, kuri etiķeti pārvalda labāk un ir vēl laipnāki par mani. Liecina par spēcīgu ētiku. Starp citu, atvainojiet! Vai pietiekoši jūs pārliecināju? Tātad es varētu būt intuitīvi loģiskais?

Džeks-Ēksperimentētājs”
Lieta darīta! Vispār neesmu tik nopietns, lai uzskatītu sevi par loģisku. Es taču daudz smejos, nebaidos parādīt savas emocijas. Vai tad tas mani padara loģisku? Jūs taču piekrītat, vai ne? Vispār, man liekas, ka šo tipošanas mākslu jau sapratu. Spēcīga loģika. Derīga lietiņa, vispār. Vai tad es neesmu izteikts ētiskais?

Dostojevskis-“Attīstītājs”
Man ir patiesi žēl, bet jūs maldāties! Lieta tāda, ka es nemaz nespēju būt tik humāns, kā aprakstīts raksturojumā. Esmu pārāk sauss loģiskais un man liekas, ka cilvēki pārāk bieži nespēj saprast viens otru. Man žēl, ka cilvēki nespēj izprast attiecību nozīmi un iedziļināties cilvēku dvēselēs. Spēcīga intuīcija. Tīri formāli es spēju viņiem visiem palīdzēt. Viņi grib visus mērīt pēc vieniem un tiem pašiem kritērijiem, nesaprazdami, ka tas rada ikdienas nesaskaņas. Spēcīga ētiskā funkcija. Piedevām, man grūti viņiem to iestāstīt, reizēm šaubos, vai viņi mani sapratīs. Ja būtu ētiskais, tad es to spētu! Liels paldies par cepumiņiem! Tas bija ļoti laipni. Un, vispār, esmu pateicīgs, uzzinot, ko jaunu.

Štirlics-Ādmistētājs”
Jums, šķiet, ka es tik viegli jums noticēšu? Kā labi audzināts ētiskais, varu arī jūs uzklausīt! Ētiskajam jāprot argumentēti pārliecināt cilvēkus, kā rīkoties pareizi. Mans laiks iztek. Bet turpiniet vien runāt, es tikmēr Jums kafiju uzvārīšu. Cienājieties, tie ir mājas cepumi, bez konservantiem, viss dabīgs. Sensorā iezīme. Tā strādā mana intuīcija, Nē, man kategoriski nepatīk, ka jūs mani nodēvējāt par loģisko, es taču esmu tik emocionāls. Tikai ētiskajam pietiks pacietības ziedot savu pusdienlaiku tam, lai objektīvi pārliecinātu par taisnību. Spēcīga loģika. 

Gabēns-Āmatnieks”
Kā man izdevās ledusskapi salabot? Viennozīmīgi skaidrs, ka pilnīgi intuitīvi redzu, ka antifrīzā ir sūce, un man uzreiz pielēca, kas šeit darāms. Bet vai tad citi to dara kaut kā citādāk? Un kā tad viņi spēj mājās kaut ko salabot? Loģiskā funkcija. Nesteidzieties, kur jūs tik strauji visas Reiņina pazīmes uzskaitiet, labāk iedzersim kafiju. Jā, starp citu, vēl kaut kas palicis no pīrāga, uzcienājieties! Vai citronu varu piedāvāt? Tikai uzmanieties, karsts, neapdedzinieties! Lūk, tur sudraba karotīte! Stop, viņa ātri sakarst, izņemiet karoti no krūzes, citādāk, dzerot tā vēl acīs iedursies! Spēcīgi izteikta baltā sensorā funkcija. Kā es to zinu? Intuīcija taču man to pasaka, tādas lietas uzreiz redzu, gan kad antifrīzs tek, gan kad karotīte jāizņem.

Hakslijs-Īzdibinātājs”
Vau! Jūs taču jokojat! Jo faktiski es esmu izteikts sensorais! Man patīk lietu kārtība mājās. Man patīk māksla, veclaicīgas smukas lietas. 
Ak kafiju…! Jā, jā, pavisam piemirsu, bet kur man ir kafija? Neuztraucieties, gan jau atradīšu, man tas bardaciņš virtuvē sagadījies tādēļ, ka, es tikko beidzu kursa darbu pēc negulētas nakts un nebija laika ievest kārtību. Izteikta intuīcija. Sliktākā gadījumā pie kaimiņiem aiziešu. Ja jūs zinātu, cik viņa gardus cepumus cep! Viņa ir brīnišķīga sieviete, mēs vienmēr atrodam kopēju valodu. Viņa man dod padomus, kas manā interjerā jānomaina, bet es protams, nevaru pagaidām atrast laiku priekš tā. Vāja sensorā funkcija. 
Bet, ja ar cilvēkiem vajag kaut ko sarunāt, man nav problēmu, jo mani kā sensoro, vienmēr viņi klausa. Bet, ja kādreiz neklausa, es neuztraucos. Nu lūk, jūs mani par intuītu nosaucāt, es par to neapvainojos, jo es sevi pazīstu ļoti labi. 
Vai iepazīstināt jūs ar kaimiņieni? Pierakstīju es viņas cepumu recepti, bet man pagaidām nav sanācis uzcept. 

au esam stāstījuši, ka viena puse iezīmju cilvēkā izpaužas spēcīgāk, bet otra puse – daudz vājāk. Bieži novērots, ka cilvēks nespēj pieņemt sev atbilstošo sociotipu. Tas izskaidrojams ar to, ka cilvēks nespēj atzīt savas nepilnīgi attīstītās rakstura iezīmes. Tā ietekmē cilvēks vēlas pieņemt vēlamo par esošo. Novērots, ka loģiskie vēlas kļūt ētiski (un otrādi), intuitīvie – sensori (un otrādi). Vēl novērots, ka sociotips vēlas būt tieši tāds, kāds ir viņa papildinošais duālais partneris.

Zemāk humoreskas veidā sniegta sarunas, kādas notikuša intervijas laikā, kad tika noteikts sociotips.  Var gadīties, ka arī Tu sevi atpazīsi.

Pasmaidīsim kopā 🙂

Donkihots
Nu ko jūs, kāds no manis var sanākt loģiskais, ja es uzreiz nevaru paskaidrot, kas ir lamdas sadalījums stohastiskajā dispersijā! Un man nācās griezties pie speciālistiem. Arī viņi neizprata tā galveno jēgu, bet es uz viņiem neapvainojos.
Izpaužas spēcīga loģika, ja spēj atcerēties tik sarežģītu terminoloģiju.
Vai jūs ēdīsiet cepumiņus? Nokrita? Nu nekas, ja neizvārtīsies, tad nesapratīsim ēdiena garšu!
Izpaužas intuīcija, sensorais to noliktu malā un neēstu.

Dimā
Nē, nē, es no pašas bērnības neprotu gatavot! Mani tas tā uztrauc, tā uztrauc, kā sāk gribēties ēst. Vai jums kafiju vēl papildināt? Lūk, man rezervēti cepti kartupelīši ar sēnītēm, nekautrējieties, arī kompotiņu variet papildināt, man viss pārdomāts!
Tie jums šķiet gardumi? Nu nē, kādas tur delikateses, viss taču tik ikdienišķs, pierasts! Īstas delikateses, piemēram, paellu, es gan nespētu izgatavot, tur tik daudz sastāvdaļu un tāda sarežģīta pagatavošanas tehnoloģija, bet jūs sakāt, ka es sensorais!
Viss minētais liecina par spēcīgi izteiktu balto vai detalizēto sensoro funkciju. Viss pārdomāts, visu sajūt līdz sīkumiem.
Ak, jums nedaudz kafija izlijās, neuztraucieties, visu tūlīt nokārtošu! Turklāt vēl jūs uzcienāšu ar mājās gatavotu saldējumu. Man tikai no ledusskapja jāizņem!
Emociju ētika, neveiklas gaisotnes sajušana.

Robespjērs
Es noteikti esmu ētiskais! Un to jums vienkārši varu pierādīt!
Lūk, mēs jau pusstundu sarunājamies, un man pa šo laiku radās jau trīs dažādi manas ētiskās dabas apstiprinājumi. Nedomāju, ka jums vajadzētu kavēt laiku manis pārliecināšanai. Ir taču tik daudz interesantākas nodarbes. Un jūs par viņām zināt?
Tas taču ir loģsikās funkcijas apstiprinājums, tad nedaudz nekorekts, jo gandrīz raida cilvēku projām.
Es, protams, esmu ar mieru turpināt ar jums sarunāties neformālā vidē, jo, kā ētiskais, jūtu jūsu dzīvesprieku un talantu kontaktēties.
Intuīcijas apliecinājums.

Igo
Nu ko Tu saki! Es ētiskais! Sasmīdināji mani! Bet runā, runā un nepiemirsti uzcienāties! Piekod cepumiņu! Vai aizrijies? Nekas, nekas, es tev pa muguriņu paklapēšu. Tā, tā, būs jau labi! Paglaudīšu, lai pārietu izbīlis. Ētikas apliecinājums.
Starp citu, nav, ko ar sausiem cepumiem aizrauties, manā mājā arī vīniņš atradīsies. Arī vēzīšus uzvārīsim, būs laba uzkoda! Jā, jā, es noteikti esmu visīstākais intuīts, jo vienmēr intuitīvi spēju sagādāt rezerves, lai manās mājās noderīgā brīdī būtu alus, vīns, vēzīši un citas gardas lietas. Sensorās apliecinājums. Lūk, tādēļ jau ar mani nepazudīsi! Bet tagad pastāstīšu, kā mēs vakar paballējāmies!

Maksims
Kas cilvēkā galvenais? Nu pareizi! Cilvēkā galvenais – audzināšana. Tāpēc arī es jau no bērnības nodarbojos ar sevis audzināšanu. Un tas arī ir galvenais apliecinājums tam, ka esmu ētiskais. Pat vēl vairāk, šajā aspektā varu piemetināt – ka man ir izdevies audzināt visus savus tuviniekus. Melnās sensorās apliecinājums.
No kurienes jūs to ņēmāt, ka es esmu loģiskais? Es pat neko necenšos pietēlot! Un nedomājiet arī, ka es sagatavojos šai sarunai, bet te lomu spēlē sevis disciplinēšana un ieaudzinātā rakstura noturība. Es attiecības veidoju, saskaņā ar instrukciju, ka arī pēc tā, ko esmu uzzinājis, lasot grāmatas. Visi ētiskie taču tā rīkojas. Skan taču pārliecinoši. Loģikas apliecinājums. 

Hamlets
Man nav laika ar jums sarunāties, darbi deg! Šausmas, viss uz maniem pleciem, viss tikai man! Vienu iedvesmot, otru atbalstīt, piekto – desmito mierinu! Nu ko jūs sakāt! Es nebūt neesmu emocionāls cilvēks! Neesmu emocionāls, es teicu!!! Mani pavisam neuztrauc svešas jūtas, un vispār, kādēļ šeit tāds bardaks?! Aizvāciet šos cepumus! Kad esmu uztraukts, uz ēdienu pat paskatīties nevaru. Ai, mans smalkais dvēseles stāvoklis man pašam bieži nav izprotams. Taisni šausmas! Labi, ko es te, strādāt taču vajag!

Jeseņins
Cienītā jūs mazlietiņ aizmaldījāties vērtējumos. Jo es taču esmu sensorais! Man tik ļoti patīk gulēt šūpuļtīklā, lūkoties zvaigznēs un sacerēt romantiskus pantiņus. Kafijiņu? Cienājieties ar cepumiņiem! Lūdzu piedošanu, ka vairāk nekas mājās nav pagadījies, piemirsu ieskatīties ledusskapī… Nu nekas, gan paspēšu rīt… Jūs taču pie manis rītdien ienāksiet? Uz īsu brīsniņu? Padzert kafiju ar, …nu ar to, ko Dievs būs sūtījis? Gaidīšu, ļoti gaidīšu! Man tā patika, ka jūs protat tik vienkārši pastāstīt par socioniku… tikai es neesmu intuīts. Nu varbūt tomēr mazdrusciņ. Bet vai jūs neapvainojāties? Jūs tik daudz ko zināt un tik patīkami jūsos klausīties…

Žukovs
Vēl un vēlreiz saku nē! Vienkārši tādēļ, ka tas nevar būt. Es vienmēr virzos uz nosprausto mērķi, un kā jūs domājiet, kas mani uz to virza? Protams, intuīcija! Sensorika – tas ir pat rupji teikts, jo man gribas taču romantikas, maiguma. Tādēļ stingri un ar pārliecību es varu jums paziņot, ka esmu intuīts. Un punkts!

Balzaks
Nē! Ja jūs vēlaties mani tā nosaukt – kāds varbūt strīdētos, bet es nē. Velti tērēt laiku, lai izskaidrotu, kādēļ esmu es intuīts, neredzu tam jēgas. Kaut vai par podiņu nosauciet, un ko tas jums dos?! Bet man?! Tikai lūdzu nevajag bezmērķīgas emocionalitātes.
Sakiet, ka mana uzvedība neierakstās modelī. Nu un kas? Es vienkārši tāds esmu. Bet varbūt uzcienājieties, kafija kannā, krūzītes bufetē. Visu jau var redzēt. Jūs taču pārliecinājāties, ka esmu sensorais.

Napoleons
Kā jūs mani nosaucāt? Par Napoleoni! Nu tas ir interesanti! Bet par kādiem nopelniem? Parasti es vados pēc savas saprātīgās loģiskās domāšanas, un man kaut ko grūti iestāstīt, kas man piemīt vai nepiemīt.

Draizers
Es ticu savai intuīcijai un parasti svešus cilvēkus tuvu sev nepielaižu. Jo tas nav saprātīgi. Ko var zināt, kas katram aiz ādas? Starp citu, lūk, cepumiņi, un vēl saldējums. Jums tēju vai kafiju? Tas, ka esmu uzmanīgs un laipns cilvēks, vēl neko neliecina. Uzskatu, ka ir cilvēki, kuri etiķeti pārvalda labāk un ir vēl laipnāki par mani. Starp citu, atvainojiet. Vai pietiekoši jūs pārliecināju? Tātad es varētu būt intuitīvi loģiskais?

Džeks
Lieta darīta! Vispār neesmu tik nopietns, lai uzskatītu sevi par loģisku. Es taču daudz smejos, nebaidos parādīt savas emocijas. Vai tad tas mani padara loģisku? Jūs taču piekrītat, vai ne? Vispār, man liekas, ka šo tipošanas mākslu jau sapratu. Derīga lietiņa, vispār. Vai tad es neesmu gana ētisks?

Dostojevskis
Man ir patiesi žēl, bet jūs maldāties! Lieta tāda, ka es nemaz nespēju būt tik humāns, kā aprakstīts raksturojumā. Esmu pārāk sauss loģiskais un man liekas, ka cilvēki pārāk bieži nespēj saprast viens otru. Man žēl, ka cilvēki nespēj izprast attiecību nozīmi un iedziļināties cilvēku dvēselēs. Tīri formāli es spēju viņiem visiem palīdzēt. Viņi grib visus mērīt pēc vieniem un tiem pašiem kritērijiem, nesaprazdami, ka tas rada ikdienas nesaskaņas. Piedevām, man grūti viņiem to iestāstīt, reizēm šaubos, vai viņi mani sapratīs. Ja būtu ētiskais, tad es to spētu! Liels paldies par cepumiņiem! Tas bija ļoti laipni. Un, vispār, esmu pateicīgs, uzzinot, ko jaunu.

Štirlics
Jums, šķiet, ka es tik viegli jums noticēšu? Kā labi audzināts ētiskais, varu arī jūs uzklausīt! Ētiskajam jāprot argumentēti pārliecināt cilvēkus, kā jārīkojas pareizi. Mans laiks iztek. Bet turpiniet vien runāt, es tikmēr Jums kafiju uzvārīšu. Cienājieties, tie ir mājas cepumi, bez konservantiem, viss dabīgs. Tā strādā mana intuīcija, Nē, man kategoriski nepatīk, ka jūs mani nodēvējāt par loģisko, es taču esmu tik emocionāls. Tikai ētiskajam pietiks pacietības ziedot savu pusdienlaiku tam, lai objektīvi pārliecinātu par taisnību.

Gabēns
Kā man izdevās ledusskapi salabot? Viennozīmīgi skaidrs, ka pilnīgi intuitīvi redzu, ka antifrīzā ir sūce, un man uzreiz pielēca, kas šeit darāms. Bet vai tad citi to dara kaut kā citādāk? Un kā tad viņi spēj mājās kaut ko salabot? Nesteidzieties, kur jūs tik strauji visas Reiņina pazīmes uzskaitiet, labāk iedzersim kafiju. Jā, starp citu, vēl kaut kas palicis no pīrāga, uzcienājieties! Vai citronu varu piedāvāt? Tikai uzmanieties, karsts, neapdedzinieties! Lūk, tur sudraba karotīte! Stop, viņa ātri sakarst, izņemiet karoti no krūzes, citādāk, dzerot tā vēl acīs iedursies! Kā es to zinu? Intuīcija taču man to pasaka, tādas lietas uzreiz redzu, gan kad antifrīzs tek, gan kad karotīte jāizņem.

Hakslijs
Vau! Jūs taču jokojat! Jo faktiski es esmu izteikts sensorais! Man patīk lietu kārtība mājās. Man patīk māksla, veclaicīgas smukas lietas.
Ak kafiju…! Jā, jā, pavisam piemirsu, bet kur man ir kafija? Neuztraucieties, gan jau atradīšu, man tas bardaciņš virtuvē sagadījies tādēļ, ka, es tikko beidzu kursa darbu pēc negulētas nakts un nebija laika ievest kārtību. Sliktākā gadījumā pie kaimiņiem aiziešu. Ja jūs zinātu, cik viņa gardus cepumus cep! Viņa ir brīnišķīga sieviete, mēs vienmēr atrodam kopēju valodu. Viņa man dod padomus, kas manā interjerā jānomaina, bet es protams, nevaru pagaidām atrast laiku priekš tā.
Bet, ja ar cilvēkiem vajag kaut ko sarunāt, man nav problēmu, jo mani kā sensoro, vienmēr viņi klausa. Bet, ja kādreiz neklausa, es neuztraucos. Nu lūk, jūs mani par intuītu nosaucāt, es par to neapvainojos, jo es sevi pazīstu ļoti labi.
Vai iepazīstināt jūs ar kaimiņieni? Pierakstīju es viņas cepumu recepti, bet man pagaidām nav sanācis uzcept.

Cilvēki ļoti bieži sevi nepazīst un neizprot, tādēļ kļūdās gan profesijas, gan dzīvesbiedra izvēlē. Varbūt ir pienācis laiks apgūt socioniku!