Darba – sadarbības attiecības 16.07.2010

Rediģēts 02/11.24.g

Turpmāk sekos lietišķās attiecības.

Daudzi lasītāji ir vēlējušies uzzināt īsu un konkrētu starptipu attiecību skaidrojumu, ko izdarījām, cerot, ka lasītājs vieglāk sapratīs to būtību.

Komfortu starp partneriem iespējams noteikt nosacītās ballēs. Tabulā par pamatu ņemtas T. Filatovas baļļu korekcijas. Savukārt pēc savas pieredzes un vērojumiem, uzlabojumus veikusi biedrība Socionika (V.L. Miķelsone un E. Krūmholcs).

Darba attiecību partneri:

Igors Kaļinauskas nosaucis šīs attiecības par absolūti konkurējošām attiecībām.

Šajās attiecības krasi atšķirīgas ir katra vēlmes un pasaules uztvere, bet līdzīgi kā mirāžas attiecībās, ļoti maz ir kopēja (atšķirīgas kvadras). Viens partneris cenšas pārspēt otru. Tādēļ tās var nosaukt par absolūti konkurējošām attiecībām jeb sociālās konkurences īstāko skolu. Taču, ja sakrīt partneru intereses, sarunas vedās viegli un ir pat interesanti sarunāties.

Ja šādās attiecībās jāstrādā kopā, tad visas saistības un uzdevumi jāfiksē stingros līgumos, un jāformulē visi pienākumi, ko drīkst, ko nedrīkst, – īpaši, ja jāpieņem lēmumi. Tāda metodika apturēs konkurenci. Ja šādā partnerībā abiem uzticēta vadītāja loma, tad katrs jāizvieto dalītā teritorijā. Un, nedod Dievs, šo darba attiecību partneri iecelt par savu vietnieku!

Neviens neatkāpsies, jo abi pārzina gandrīz vienu un to pašu jomu, vēlas būt labāks par otru. Bet tas, ko katrs vēlas panākt un mainīt ir absolūti atšķirīgs, arī gala rezultāts sanāk atšķirīgs. Šī ir tā situācija, kura izraisa konkurenci – bet kāpēc man nesanāk tā kā viņam!

Satuvināšanās notiek formāli, jo abi vēlas saglabāt distanci. Tikai daļēji saskan pasaules skatījums, tomēr abi spēj rast kompromisu.

Cita aina veidojas gadījumos, ja darba attiecību partneri nolēmuši veidot kopdzīvi. Diezgan ātri pēc kopdzīves uzsākšanas rodas nesaskaņas, kuras neļauj izprast partneri tā, kā katrs vēlētos. To izraisa atšķirīgās kvadru iezīmes, gan atšķirīgi mērķi un problēmu risināšanas veidi. Darbā šīs attiecības vienas no labākajām, bet ģimenē – nenoturīgas. Tieši tādēļ mēs tās nodēvējām par sadarbības, jeb par formālām attiecībām!

Notiekošā partneru sāncensība kaitina, krājas aizvainojumi, rodas vēlēšanās viņu emocionāli iespaidot. Katrs aizstāv savu risinājumu un uzskata, ka otrs visu dara nepareizi. Abu pretdarbība ir līdzīga, meklēt otra kļūdas, pazemot partneri un norādot viņa īsto vietu.

Savstarpējās sadursmes viņus ik pa laikam atsvešina, taču šīs attiecības darba vietā retāk izvēršas atklātā naidā. Vārds draudzība, šinīs attiecībās ir pavisam abstrakts jēdziens. Ārpus dara kabineta šie “draugi” nespēj atrast neko kopēju. Viņiem atšķirīgs draudzības, uzticības un iejūtības moments. Darba biedrs nespēj kļūt sirsnīgs draugs. Ja viens vēlas iegūt draugu, tad otrs, izjūtot partnera spiedienu, attālinās. Pēc padoma arī pie darba attiecību partnera ir bezjēdzīgi griezties, viņš spēj vispārināti kaut ko ieteikt, bet nespēj dot lietderīgu padomu. Ja atkārtoti pie viņa griezīsies pēc padoma, viņš viltīgi izvairīsies, bet attiecības nepārtrauks – Viņš taču man citreiz var noderēt! Arī relaksācijas veids atšķirīgs. Visbiežāk viens mīl pasīvo atpūtu, otrs aktīvo atpūtu. Dīvainākais šajā pārī ir tas, ka, tiklīdz uzrodas abiem kopēji pretinieki, viņi spēj saliedēties, mobilizēties un dot pretsparu.

Pētījumi liecina, ka aprēķina laulības visbiežāk tiek noslēgtas darba attiecībās. Tajās nemēdz būt lielas kaislības nedz greizsirdības. Abi spējīgi samērā neatkarīgi līdzās pastāvēt. Drīz pēc kopdzīves uzsākšanas, attiecības kļūst lietišķas, pazūd mīļums, kaisle un arī sekss. Pat neuzrodas vēlēšanās dzīvi padarīt interesantāku. Dažkārt šādas ģimenes nevēlas radīt pēcnācējus. Īpaši, ja tas nav noticis laulības sākumā.

Novērots, ja darba attiecību partneri darbojas kopējā biznesā, īpaši divi loģiskie, tad ģimenē viņi spēj saglabāt normālu gaisotni. Loģiskie uzskata, ka jūtas nav cilvēka dzīvē galvenais. Jo galvenais ir pienākumi, rūpes par kopējo biznesu un ģimeni.

Par savstarpējām attiecībām

Ieteikumi par savstarpējo saderību tikai pēc socionikas metodes jau ir novecojuši. Zinātne joprojām turpina attīstīties, talkā nākusi psihosofija, kura papildina socioniku. Tas nozīmē, ka katram socioniskajam tipam ir 24 psihosofiskie apakštipi, tādēļ savstarpējā saderībā nozīmīgu lomu spēle tieši psihosofiskais tips.

Vairāk par savstarpējām attiecībām uzzināsi, lasot V.L. Miķelsones grāmatu: “Atrodi sevi!” Tajā ietverta arī psihosofija.
Savukārt par psihosofijas tipiem un attiecībām starp tiem vari izlasīt V.L. Miķelsones grāmatā “Izdzīvot mūžu saskanīgi!”.

Šīs grāmatas neiegūla veikalu plauktos, un abas jau ir izpārdotas. Meklējiet tās bibliotēkās! Taču pēc lasītāju lūguma, ir izdota “Atrodi sevi!” (zaļā apvākojumā) e-grāmata, kuru var iegādāties J.Rozes e-grāmatu bāzē. Cena 15 Eiro. Tajā ietverta tikai socionika.