Radniecīgās – sāncensības attiecības16.07.2010

Daudzi lasītāji ir vēlējušies uzzināt īsu un konkrētu starptipu attiecību skaidrojumu, ko izdarījām, cerot, ka lasītājs vieglāk sapratīs to būtību.

Komfortu starp partneriem iespējams noteikt nosacītās ballēs. Tabulā par pamatu ņemtas T. Filatovas baļļu korekcijas. Savukārt pēc savas pieredzes un vērojumiem, uzlabojumus veikusi biedrība Socionika (V.L. Miķelsone un E. Krūmholcs).

Kā redzams tabulā, savstarpējais komforts ballēs krietni sarucis.

Radniecīgie attiecību pāri

Kā raksta, Igors Kaļinauskas, ka šo attiecību sociālā jēga – izprast, kā vadīts cilvēks pret savu radinieku izrāda cieņu vai necieņu. Šīs ir produktīvas attiecības, kad abi radniecīgie viens otru ciena, bet pilnīgi neciešamas, ja ir radies būtisks iemesls radinieku nicināt. Savstarpējās necieņas gadījumā attiecībām neveidojas turpinājums, arī otram izteiktās pretenzijas beidzas ar NEKO.

Radniecīgo pārrunās tiek apspriests, kurš vairāk paveicis, kurš vairāk nopelnījis. Starp partneriem rodas skaudība. Katrs grib pārspēt otro, tādēļ mēs tās nosaucām par – sāncensības attiecībām.

Var gadīties, ka radniecīgais kaut kādā veidā piespiež sevi cienīt, tad partneris ir spiests viņam pielāgoties un viņā ieklausīties. Šajās attiecībās iespējamas ilgstošas un garas skaidrošanās (īpaši starp ētiskajiem tipiem), kurš vairāk nopelnījis, kurš vairāk nostrādājies, izdarījis, kuram pienākas vairāk, vai mazāk. Gandrīz neiespējami atrast vienošanos. Ja tās ir laulāto attiecības, tad var arī izšķirties un nekad nesatikties, ja ir pārāk daudz strīdīgu jautājumu.

Šīs attiecības var pielīdzināt attiecībām starp saviem asins radiniekiem. Vispatīkamākie ir pirmie sastapšanās mirkļi. Taču abi runā tikai par nepieciešamām lietām, ievēro pieklājību, bet izvairās iedziļināties otra sadzīvē. Kaut arī abiem ir līdzīgs pasaules skatījums, taču atšķirīga tā uztvere. Saskarsme viegla, ja netiek pārspriesti globāli svarīgi jautājumi. Saskarsmes sākumā atklājas kopīgas intereses, kas virza uz kopējiem sarunu tematiem. Taču, kad svarīgākais apspriests, jauna informācija tik viegli neuzrodas. Tad partneri sāk justies neomulīgi un partnera klātbūtne šķiet garlaicīga.

Jo augstāks ir partneru attīstības līmenis, jo interesantākas, patīkamākas un noderīgākas ir sarunas. Pretējā gadījumā partneri spējīgi aizskart otra sāpīgās (vājās) vietas. Kaut arī jūt savstarpējas simpātijas, un zina, ka viens otram ir noderīgi, tomēr saglabā distanci. Šajās attiecībās nenotiek otra pārveidošana, jo partneri to nepieļauj un nemēdz piekāpties. Nelielas, bet biežas nesaskaņas partneriem neļauj satuvināties, un tas ir nepatīkami. Taču darbā un citos darījumos veiksmīgas. Arī lielākā cilvēku grupā viņu attiecības uzlabojas.

Šajās attiecībās nedrīkst jaut lietišķo saskarsmi ar intīmo. Tas var atgadīties, jo starp partneriem veidojas vienas no saderīgākām intīmām attiecībām. Šis maldīgais priekšstats kļūdaini saved kopā partnerus, bet laulība nav noturīga.

Novērots, ka šajās attiecības partneri kļūst labi draugi. Tikai nedrīkst otram uzspiest savus lēmumus un izrīkot pēc sava prāta. Pēc šķiršanās saglabā kā brāļa ar māsu attiecības.

Ieteikumi par savstarpējo saderību tikai pēc socionikas metodes jau ir novecojuši. Zinātne joprojām turpina attīstīties, talkā nākusi psihosofija, kura papildina socioniku. Tas nozīmē, ka katram socioniskajam tipam ir 24 psihosofiskie apakštipi, tādēļ savstarpējā saderībā ļoti nozīmīgu lomu spēle tieši psihosofiskais tips.

Vairāk par savstarpējām attiecībām uzzināsi, lasot V.L. Miķelsones grāmatu: Atrodi sevi! Tajā ietverta arī psihosofija.
Savukārt par psihosofijas tipiem un attiecībām starp tiem vari izlasīt V.L. Miķelsones grāmatā: Izdzīvot mūžu saskanīgi!