Radniecīgās – sāncensības attiecības16.07.2010

Rediģēts 16.12. 25.g.

Uz lasītāju vēlēšanos tika veikts īss un konkrēts starptipu attiecību skaidrojums, cerot, ka tas ļaus vieglāk izprast attiecību būtību.

Vizuāli gulbis ar stārķi var šķist ļoti radniecīgi, jo daudz kas ir kopējs. Taču stārķis ligzdu vij koka vai staba galā, turpretī gulbis ligzdu taisa uz zemes, paslēptu no citu acīm. Tātad abi ir krasi atšķirīgi, kas nenoved pie kopdzīves. 

Radniecīgo attiecību pāri. 

Zemāk ievietotajā tabulā atspoguļotas katra sociotipa attiecību maksimālās komforta balles radniecīgajā  pārī. Bieži pārī viens partneris jūtas labā,  bet otrs sliktāk. Šajās attiecībās partneri nesajūt komfortu. Bet tomēr, piemēram, Donkihots ar Haksliju kopdzīvē jūtas daudz sliktāk, arī (-2) balles to atspoguļo. Bet Hakslija (-7)  balles liecina, ka viņš jūtas sliktāk.

Kā redzams tabulā, savstarpējais attiecību komforts ballēs visiem sociotipiem ir krietni sarucis, ja to salīdzina ar  attiecību ballēm komfortablās attiecībās.

Kā raksta, Igors Kaļinauskas, šo attiecību sociālā jēga ir izprast, kā vadīts cilvēks pret savu radinieku izrāda cieņu vai necieņu. Šīs ir produktīvas attiecības, kad abi radniecīgie viens otru ciena, bet pilnīgi neciešamas, ja ir radies būtisks iemesls radinieku nicināt. Savstarpējās necieņas gadījumā attiecībām neveidojas turpinājums, arī otram izteiktās pretenzijas beidzas ar NEKO.

Radniecīgo attiecību pārī partneriem sakrīt 1.funkcija, taču 2.funkcija ir pilnīgi atšķirīga. Ja es piederu demokrātu kvadrai, mans radniecīgais partneris ir no aristokrātu kvadras. Un otrādi. Mūsu kvadru psiholoģiskais vecums, arī kvadru programmas ir krasi atšķirīgas.

Šīs attiecības veiksmīgi veidojas darba vidē, ja profesijas izvēle ir tuva vai radniecīga. Tādos gadījumos radniecīgo starpā notiek veselīga sāncensība, kurā ieguvēji ir sabiedrība. Sāncensību rada kopēja mērķa apziņa, taču otrās funkcijas ietekmē partneru rīcība ir atšķirīga, jo katrs darbojas ar atšķirīgām darbības un ietekmēšanas metodēm. Tajās viegli pamanāma manipulācija – viens manipulē ar faktiem, otrs ar pieredzi, viens ar laika izmantošanu, otrs ietekmējot attiecības. Radniecīgo kolēģiem strikti jānorāda darbības teritorija, kuru patvaļīgi pārkāpt nedrīkst. Katrs grib pārspēt otro, tādēļ tās tika nosauktas par – sāncensības attiecībām.

Kopējas ģimenes veidošanai radniecīgo attiecības nav piemērotas. Kaut arī partneri pēc psiholoģiskā vecuma cits citam ir līdzvērtīgi, kāds no viņiem automātiski veic līdera lomu. Bet ja nu abi ir līderi, piemēram, pārī Napoleons ar Žukovu? Līderis strikti dala robežas un teritoriju arī ģimenes dzīvē, taču robežu izpratne viņiem ir ļoti atšķirīga. Tādos gadījumos partneriem zūd pašvērtība, notiek personības graušana, kā rezultātā neizbēgama nesaprašanās. Tādu radinieku es ilgstoši cienīt nespēju. Nepacietīgi gaidu, kad viņš „beigs ciemoties”.

Radniecīgo attiecībās partneri viens otram izsaka pārmetumus – kurš vairāk nopelnījis, kurš vairāk pastrādājis, kuram pienākas vairāk, kuram mazāk. Arī tā ir sava veida sāncensība. Šādos strīdos un pārmetumos vienošanos atrast nav iespējams, domstarpību gadījumi atkārtojas, līdz pāris izlemj šķirties. Faktiski viņi pat necenšas salabt, jo kopdzīves problēmu risināšana abus ir nogurdinājusi kā jau pēc pamatīgām sacensībām, kad nepieciešama atpūta.

Visbiežāk radniecīgo pāru ģimenēs vienam partnerim ir tendence sevi pilnveidot, taču otram nerodas izpratne par to, viņam šķiet, kāds labums tiks ģimenei, ja partneris attīstīs savus talantus. Tādēļ radniecīgo pāru attiecībās tiek bremzēta partnera radošā izaugsme.

Viss, kas šajā tandēmā nepieciešams ir sargāt un saglabāt katram sava komforta zonu. Iracionālajiem radniecīgiem tipiem daudz vairāk sakrīt komforta kopība, taču divu racionālo radniecīgajos pāros tas krasi atšķiras, nesaskaņas rodas arī tādēļ, ka viņiem ir ļoti atšķirīgi komforta līmeņi izjūtas. Visi cilvēki faktiski  vēlas vienu un to pašu, taču panāk to krasi atšķirīgi.

Neskatoties uz to, radiniekā tomēr vajadzētu ieklausīties, tā arī ir šo attiecību sociālā loma – mazināt domstarpības, aizgūt partnera pieredzi. Novērots, ka ir gadījumi, kad radinieki kļūst labi draugi. Tikai nedrīkst otram uzspiest savus lēmumus un izrīkot pēc sava prāta. Pēc šķiršanās saglabā kā brāļa ar māsu attiecības.

Šajās attiecībās nedrīkst sajaut lietišķo saskarsmi ar intīmo, jo starp partneriem veidojas vienas no saderīgākām intīmām attiecībām. Šis maldīgais priekšstats kļūdaini saved kopā partnerus, bet laulība nav noturīga.

Ieteikumi par savstarpējo saderību tikai pēc socionikas metodes jau ir novecojuši. Zinātne joprojām turpina attīstīties, talkā nākusi psihosofija, kura papildina socioniku. Tas nozīmē, ka katram socioniskajam tipam ir 24 psihosofiskie apakštipi, tādēļ savstarpējā saderībā ļoti nozīmīgu lomu spēle tieši psihosofiskais tips.

Vairāk par savstarpējām attiecībām uzzināsi, lasot V.L. Miķelsones grāmatu: Atrodi sevi!  (dzeltenā apvākojumā). Tajā ietverta arī psihosofija.
Savukārt par psihosofijas tipiem un attiecībām starp tiem vari izlasīt V.L. Miķelsones grāmatā: Izdzīvot mūžu saskanīgi!

Šīs grāmatas neiegūla veikalu plauktos, abas jau ir izpārdotas. Meklējiet tās bibliotēkās! Taču pēc lasītāju lūguma, ir izdota e-grāmata “Atrodi sevi!” (zaļā apvākojumā), kuru vari iegādāties, rakstot uz “Kontakti” ievietotajām e-adresēm.  Cena 15 Eiro. Tajā ietverta tikai socionika.