Radniecīgās – sāncensības attiecības16.07.2010

Rediģēts 03.02. 25.g.

Daudzi lasītāji ir vēlējušies uzzināt īsu un konkrētu starptipu attiecību skaidrojumu, ko izdarījām, cerot, ka lasītājs vieglāk sapratīs to būtību.

Vizuāli gulbis ar stārķi var šķist ļoti radniecīgi, jo daudz kas ir kopējs. Taču stārķis ligzdu vij koka vai staba galā, turpretī gulbis ligzdu taisa uz zemes, paslēptu no citu acīm. Tātad abi ir krasi atšķirīgi, kas nenoved pie kopdzīves.

Komfortu starp partneriem iespējams noteikt nosacītās ballēs. Tabulā par pamatu ņemtas T. Filatovas baļļu korekcijas. Savukārt pēc savas pieredzes un vērojumiem, uzlabojumus veikusi biedrība Socionika (V.L. Miķelsone un E. Krūmholcs).

Cīnas, pretspara attiecības.

Kā redzams tabulā, savstarpējais attiecību komforts ballēs krietni sarucis, ja to salīdzina ar komfortablo attiecību ballēm. Radniecīgie attiecību pāri

Donkihots – Hakslijs Dimā – Gabēns
Igo – Hamlets Robespjērs – Maksims
Žukovs – Napoleons Jeseņins – Balzaks
Džeks – Štirlics Draizers – Dostojevskis

Kā raksta, Igors Kaļinauskas, ka šo attiecību sociālā jēga – izprast, kā vadīts cilvēks pret savu radinieku izrāda cieņu vai necieņu. Šīs ir produktīvas attiecības, kad abi radniecīgie viens otru ciena, bet pilnīgi neciešamas, ja ir radies būtisks iemesls radinieku nicināt. Savstarpējās necieņas gadījumā attiecībām neveidojas turpinājums, arī otram izteiktās pretenzijas beidzas ar NEKO.

9. “r.a.” Radniecīgās – sāncensības attiecības
Sociotips Koeficients Sociotips
Donkihots -2 Hakslijs
Hakslijs -7 Donkihots
Dimā 10 Gabēns
Gabēns 14 Dimā
Igo -3 Hamlets
Hamlets -1 Igo
Robespjērs -2 Maksims
Maksims -3 Robespjērs
Žukovs 14 Napoleons
Napoleons 12 Žukovs
Jeseņins 2 Balzaks
Balzaks 3 Jeseņins
Džeks 7 Štirlics
Štirlics 2 Džeks
Draizers 2 Dostojevskis
Dostojevskis -4 Draizers

Radniecīgo attiecību pārī partneriem sakrīt 1.funkcija, taču 2.funkcija ir pilnīgi atšķirīga. Ja es piederu demokrātu kvadrai, mans radniecīgais partneris ir no aristokrātu kvadras. Un otrādi. Mūsu kvadru psiholoģiskais vecums, arī kvadru programmas ir krasi atšķirīgas.

Šīs attiecības veiksmīgi veidojas darba vidē, ja profesijas izvēle ir tuva vai radniecīga. Tādos gadījumos radniecīgo starpā notiek veselīga sāncensība, kurā ieguvēji ir sabiedrība. Sāncensību rada kopēja mērķa apziņa, taču otrās funkcijas ietekmē mūsu rīcība ir atšķirīga, jo mēs katrs darbojas ar atšķirīgām ietekmēšanas metodēm. Tajās viegli var pieķert otru manipulācijā – viens manipulē ar faktiem, otrs ar pieredzi, viens ar laika izmantošanu, otrs ietekmējot attiecības. Radniecīgo kolēģiem strikti jānorāda darbības teritorija, kuras robežas patvaļīgi pārkāpt nedrīkst. Katrs grib pārspēt otro, tādēļ mēs tās nosaucām par – sāncensības attiecībām.

Kopējas ģimenes veidošanai radniecīgo attiecības nav piemērotas. Kaut arī partneri pēc psiholoģiskā vecuma cits citam ir līdzvērtīgi, kāds no viņiem tomēr veic līdera lomu. Bet ja nu abi ir līderi, piemēram, pārī Napoleons ar Žukovu? Līderis strikti dala robežas un teritoriju arī ģimenes dzīvē, taču robežu izpratne viņiem ir ļoti atšķirīga. Tādos gadījumos zūd pašvērtība, notiek personības graušana, kā rezultātā neizbēgami rodas nesaprašanās. Tādu radinieku es ilgstoši cienīt nespēju. Nepacietīgi gaidu, kad viņš „beigs ciemoties”.

Radniecīgo attiecībās no partnera iespējams sagaidīt pārmetumus, kurš vairāk nopelnījis, kurš vairāk pastrādājis, kuram pienākas vairāk, kuram mazāk. Arī tā ir sava veida sāncensība. Šādos strīdos un pārmetumos vienošanos atrast nav iespējams. Radniecīgo attiecībās nesaskaņu gadījumi atkārtojas, un pāris izlemj šķirties. Faktiski viņi pat necenšas salabt, jo kopdzīves problēmu risināšana abus ir nogurdinājusi kā pēc pamatīgām sacensībām, kad nepieciešama atpūta.

Visbiežāk radniecīgo pāru ģimenēs vienam partnerim ir tendence sevi pilnveidot, taču otram partnerim nerodas izpratne par to, un viņš domā, kāds labums tiks ģimenei, ja partneris attīstīs savus talantus. Tādēļ radniecīgo pāru attiecībās tiek bremzēta mana radošā izaugsme.

Viss, kas šajā tandēmā nepieciešams ir sargāt un saglabāt katram savu komfortu. Iracionālajiem radniecīgiem daudz vairāk sakrīt komforta kopība, taču divu racionālo radniecīgajos pāros tas krasi atšķiras, nesaskaņas rodas arī tādēļ, ka viņiem ir ļoti atšķirīgi komforta līmeņi izjūtas.Eksistē cilvēki, kuri vēlas to pašu, ko es, bet to panāk atšķirīgi

Neskatoties uz to, radiniekā vajadzētu ieklausīties, tā ir šo attiecību sociālā loma – lai mazinātu domstarpības, aizgūstu pieredzi no partnera radinieka. Novērots, ka ir gadījumi, kad radinieki kļūst labi draugi. Tikai nedrīkst otram uzspiest savus lēmumus un izrīkot pēc sava prāta. Pēc šķiršanās saglabā kā brāļa ar māsu attiecības.

Šajās attiecībās nedrīkst jaut lietišķo saskarsmi ar intīmo, jo starp partneriem veidojas vienas no saderīgākām intīmām attiecībām. Šis maldīgais priekšstats kļūdaini saved kopā partnerus, bet laulība nav noturīga.

Ieteikumi par savstarpējo saderību tikai pēc socionikas metodes jau ir novecojuši. Zinātne joprojām turpina attīstīties, talkā nākusi psihosofija, kura papildina socioniku. Tas nozīmē, ka katram socioniskajam tipam ir 24 psihosofiskie apakštipi, tādēļ savstarpējā saderībā ļoti nozīmīgu lomu spēle tieši psihosofiskais tips.

Vairāk par savstarpējām attiecībām uzzināsi, lasot V.L. Miķelsones grāmatu: Atrodi sevi! Tajā ietverta arī psihosofija.
Savukārt par psihosofijas tipiem un attiecībām starp tiem vari izlasīt V.L. Miķelsones grāmatā: Izdzīvot mūžu saskanīgi!

Šīs grāmatas neiegūla veikalu plauktos, abas jau ir izpārdotas. Meklējiet tās bibliotēkās! Taču pēc lasītāju lūguma, ir izdota “Atrodi sevi!” (zaļā apvākojumā) e-grāmata, kuru var iegādāties J.Rozes e-grāmatu bāzē. Cena 15 Eiro. Tajā ietverta tikai socionika.