Strīdas taču visi!02.08.2013

Tā domā daudzi precēti pāri un turpina kopdzīvi attiecībās, kuras visbiežāk par normālām un komfortablām nosaukt nevar.

Sākums katrām attiecībām ļoti līdzīgs, partneri viens otru ierauga un satuvinās, bet šodienas brīvdomīgajā laikmetā ātri atļaujas tuvību, it īpaši, ja vēl seksuāli viens otru aizrauj, tad nebaidoties uzsāk kopdzīvi. Dažos gadījumos tā nemaz nav seksuālā aizraušanās, bet apmulsums, tuvības pārsteigums, ko sniedz pretējais dzimums.

Kāds jau pusmūžā sastapts kungs, kura dzīves stāstu esam ievietojuši, dalījās ar mums savā pieredzē:

Jaunības degsmē šķita, ka esmu iemīlējies. Sākām dzīvot kopā, dzima bērni, radās kopēji pienākumi, taču šķietamā mīlestība sāka pagaist, bet ne nostiprināties, kā biju gaidījis. Visticamāk, rozā brilles nokrita un daudzas lietas sāka kaitināt, līdz vēlāk tracināja pat katrs sīkums, ko darīja vai, pareizāk sakot, neizdarīja manu bērnu māte.

Drīz vien pēc pirmā bērna pasaulē piedzima otrais, taču attiecības neuzlabojās. Sāku aizdomāties, kā tad dzīvo mani draugi, paziņas, vai arī viņu dzīvēs ienāk nesaskaņas un vēsums. Izrādījās, ka daudzi dzīvo man līdzīgi, arī viņu ģimenēs strīdi mijās ar izlīgumiem, dzima bērni, par kuriem jādomā, tie tāpat gāja uz darbu, atgriezās mājās, un tā tas dzīves ritenis ripoja arī viņiem.

Bet kur aiziet mīlestība? Kāpēc iestājusies tāda vienaldzība un rutīna? Kāpēc mana sieviete pārstājusi domāt par savu ārieni, sāka izskatīties kā lauku veča? Kāpēc katrā dzīvokļa stūrī ir kaut kas samētāts, bērni staigā nosmulēti un nepieskatīti, bet viņa nevīžīgā izskatā ik mīļu brīdi pavada pie televizora? Bieži ģimenei izpaliek arī vakariņas.

Man pazuda vēlēšanās viņai pat pieskarties, un es pārstāju ar viņu tuvību, aizejot gulēt atsevišķā istabā. Vēlāk sāku nenākt mājās, biežāk ieskatījos krogos ar grādīgo rokās. Jo gandrīz ikreiz, pārnākot mājās bija jānoklausās stundu gara notācija – ka es nepietiekami viņu mīlot, ka viņai trūkstot seksuālo attiecību, ka mēs kopā vairāk nekur neejot. Dažkārt pat bērnu klātbūtnē tika sisti trauki. Esmu pabaudījis arī, kā smaržo sastāvējusies trauku lupata, aptinoties man ap seju. Gadi gāja, un es domāju, kāpēc cilvēkam lemta tāda mokoša ģimenes dzīve? Vai tiešām mīlestība pastāv tikai filmās un pasakās?

Tā kādreiz, pabijis veču saietā, man kāds kungs sāka stāstīt par kaut kādu socioniku. Man gan nebija ticamības par dzirdēto. Taču pēc kārtējā kautiņa, ko izraisīja mana mīļotā sieviete, gulēdams viens sāku domāt – varbūt jāizmēģina, jo faktiski, lai saprastu, vai nenormāls esmu es vai mana sieva, pie psihologa vienkārši nevarēju sadūšoties aiziet.

Iepazīstot socioniku, izrādījās, ka man nemaz nebija pat jāiet pie psihologa, jo noskaidrojās, ka esmu pilnīgi normāls un atbilstīgs savam sociotipam, kā man pavēstīja zinoša socionikas speciāliste. Un izrādījās, ka arī mana sieva ir normāla, tikai no citas mājiņas, ko socionikā dēvē par kvadru. Vēl noskaidroju, ka saderības tabulā esmu izvēlējies visnesaderīgāko – (K) konflikta attiecību partneri.

Man tika pastāstīts un uz foto parādīts, kāda tipa sievietes man jāmeklē. Sākotnējo domāju, ka tāda pelēkā pelīte, kura man tika ieteikta, gan man nespēs iepatikties.

Es sāku mācīties socioniku.

Taču biju patīkami vīlies. Un kā vēl iepatikās! Jo man palaimējās atrast sievieti no savas mājiņas, kura, vēl būdama pilnīgi sveša, jau dažās tikšanās reizēs,  šķita patīkama un pieņemama, pat mīļa, likās, ka viņu pazīstu jau sen. Tas viss mani ļoti ieinteresēja, jo piedalījos tādā kā eksperimentā.

Cilvēki taču nav paraduši partneri meklēt apzināti, ņemot vērā citu izteiktos ieteikumus un prognozes par attiecību nākotni. Parasti apģērbu mēs meklējam ilgi un pamatīgi, izķemmējam lielu skaitu veikalu, kamēr atrodam piemēroto, bet visam mūžam partneri, izvēlamies kaut kur nejauši sastapto. Dažiem laimējas, un tie mūžu nodzīvo ar vienu partneri, bet daudziem, kā arī man pašam  ar pirmo reizi nelaimējās.

Ticiet man, ir jēga noticēt un apzināti meklēt saderīgo! Ir pagājuši pieci gadi, un kopdzīvē mēs esam ļoti laimīgi. Attiecību scenāriji ar viņu, manu aktivatori,  pavisam nelīdzinās tiem, kādi notika ar bijušo sievu. Es pat biju gatavs tam, kad arī ar iepazīto svešinieci izraisīsies strīdi, kad man metīs ar trauku lupatu, jo dažbrīd pat mēģināju viņi izprovocēt uz strīdu. Taču no viņas pretī man nāca atbilde, ka viņai pat smiekli nākot, klausoties manas provokācijas uz strīdu, jo viņa mani viegli atšifrēja un teica, ka īstenībā es tāds nemaz neesot, tikai tēlojot karotāju. Un mēs pat apkampāmies no prieka. Beidzot es esmu laimīgs un varu justies Es PATS!

Zinātnei, kuru dēvē par socioniku, ir nākotne, un tā sevi pierādīs un ienāks kultūrā. Tikai ikvienas zinātnes ienākšana kultūrā nav uzskatāma par šovu, kurš  jāreklamē.  Tā ienāk pamazām un pamatīgi. Pienāks laiks, ka cilvēki speciāli pēc zinātnes ieteikumiem meklēs sev atbilstošu partneri, un nopietni pie tā piedomās. Atliek tika sagaidīt, kad to mācīs vidusskolās, kad jaunietis, beidzot vidusskolu, zinās savu tipu, sapratīs, kādi partneri viņam ir vissaderīgākie un zinās, kur jādodas studēt. Un tas būs vairāk kā puse no cilvēkam nepieciešamās laimes.

No stāstītā skaidri nojaušams, ka kungs ir sensorais tips, tātad pedantiski kārtīgais, kurš savu dzīvi bija sasaistījis  ar vienu no visnesaderīgākajām partnerēm, nepārprotamu intuitīvo tipu. Protams, ka katram sensoram ir vajadzīgs intuitīvā tipa partnere, taču tikai no savas kvadras, kura saderīga partnera ietekmē no pelēkās pelītes pārvēršas par elegantu un pievilcīgu sievieti.

Protams, ka mazāki vai lielāki strīdi notiek daudzās ģimenēs, bet svarīgs ir strīda raksturs un laiks, cik ātri partneri salīgst mieru. Parasti saderīgās attiecībās, par kurām no 16 attiecībām var uzskatīt tikai 4, nenotiek bezjēdzīgi un rupji strīdi, tajās partneris netiek sāpīgi aizvainots un viegli atrod kompromisu. Visas maskas saderīgās attiecībās krīt, un cilvēks var justies tāds, kāds viņš patiesībā ir – nepārveidojot sevi, nemainot un nepietēlojot. Saderīgās attiecības patiešām ļauj justies PAŠAM.

Ieteikumi par savstarpējo saderību tikai pēc socionikas metodes jau ir novecojuši. Zinātne joprojām turpina attīstīties, talkā nākusi psihosofija, kura papildina socioniku. Tas nozīmē, ka katram socioniskajam tipam ir 24 psihosofiskie apakštipi, tādēļ savstarpējā saderībā ļoti nozīmīgu lomu spēle tieši psihosofiskais tips.

V