To pamana sensorā tipa acis27.08.2020

Lauku saimniecībā

Tā sākas ar pievadceļu	Ceļš parasti izdangāts. Ceļa malas neappļautas. Apaugušas ar krūmājiem, kuri netiek izgriezti.
Žogs	Netiek atjaunināta krāsa. Visbiežāk pamanāms nolietojums, stabi, posmi un stiprinājumi netiek atjaunināti. Tāpēc tā izgāžas. Satrunējušos posmus aizsedz ar dēļiem, pat skārda gabaliem. Žogs apaug ar nezālēm, vīteņaugiem, un tie netiek noņemti.
Dārzs	Stādījumiem nav sistēmas. Pārsātinājumi. Kartupeļiem blakus var iestādīt rozes un citas neatbilstības. Ravēšanu veic, kad nezāles pāraugušas kultūraugu. Ravējot nesaprot, ka jāizrauj nezāles sakne, bet tiek noplūkta tikai virs zemes izaugusī daļa. Nogāztus, nokaltušus un satrūdējušus augļu kokus no dārza neizvāc. Zem ražojošiem augļu kokiem gadiem stāv neaizvākti, sapuvuši augļi. Viss ieaudzis zālē, kura izskatās nav pļauta arī iepriekšējā gadā, jo pamanāma kūla.
Lauks un pagalms	Sienu pļauj, kad tas ir kļuvis pakaišu vērtībā (augusta beigās). Savāktais siens bieži stāv uz lauka, ieaugot jaunā zālē. Ražu vāc ar lielu novēlošanos. Ļauj augt visam, ko daba nejauši iesējusi. Netiek pļauts mauriņš pie dzīvojamā mājas. Parasti pagalms ir pārkrāmēts ar savu laiku nokalpojušām lietām.
Lopu kūts	Aizaug ar mēsliem, ka mājlops pavasarī nevar iziet no kūts. Govi slaucot, nenomazgā tesmeni un, nenomazgājot rokas, iet pie nākamās govs. Kūtī stāv visdažādākās lietas, kuras tiešā veidā nav izmantojamas. Sanitārās normas (vēdināšana, uzkopšana, atbrīvošana no zirnekļa tīkliem u.tml.) netiek ievērota. Caur nekoptām logu rūtīm neiespīd gaisma.
Šķūnis un nojumes	Blakus galvenajām celtnēm lielā skaitā tiek celti dažādi šķūņi un nojumes, jo vienmēr uzrodas savu laiku nokalpojušās lietas, un tās tur tiek savietotas. Nespēj sašķirot lietas, no kurām jāatsakās un jāizmet. Visbiežāk šķūnis ir uz sabrukšanas robežas, cauru jumtu, sapuvušas nesošās daļas.
Dzīvojamā ēka. Aprakstītais ir attiecināms arī uz pilsētas mājām un dzīvokļos dzīvojošiem.	Jau ieejot telpā jūt, ka tās netiek vēdinātas. Bieži pamanāmi pārblīvēti galdi, (kas tikai uz tiem neatrodas!) aizkaltušas istabas podu puķes, vāzē ziedi arī nokaltuši. Skapjaugšas un pat gultu apakšas aizkrautas ar veciem jau nodzeltējušiem žurnāliem, avīzēm. Tur pamanāmas lidojam kodes. Priekštelpa pārblīvēta ar drēbēm un apaviem. Netiek sagrupēti un pārvietoti sezonai nevajadzīgie apavi un drēbes. Virsdrēbēm nav paredzēti speciālie pakaramie, virsdrēbes tiek uzkarinātas aiz iešūtām cilpiņām, bet ne uz pleciņiem. Priekštelpā nav spoguļa. Virtuvē jūtamas visdažādākās smakas. Tās rada nesavlaicīgi iznests atkritumu spainis, vecas un bojāties sākušas ēdiena paliekas, nemazgāti trauki, saskābušas trauku lupatas, nemazgātas grīdas. Bieži lauku sētās istabā šķidriem atkritumiem tiek ierīkots spainis, ja nav iekšējo tualešu. Arī tas rada nepatīkamu smaku, jo netiek savlaicīgi izliets. Bieži tādi spaiņi tiek izlieti pie tuvākā mājas stūra, kurš aizaudzis ar nezālēm. Pārsteidzošs skats, ka virs tāda spaiņa tiek marlē iesiets un notecināts biezpiens, no kura pēc tam gatavo sieru. Virtuves skapīšos un atvilktnēs valda haoss. Sausie produkti tiek turēti kopā ar tukšām burkām un pudelēm, garšvielām, fasētiem produktiem; vecām garšvielām un tējas augiem, nekur netiek ievērota sistēma. Skapīšu durvis, atvilktnes bieži stāv neaizvērtas, jo ir radušies dažādi defekti, izlūzušas eņģes, atskrūvējušās skrūves, nolūzis sānu malu turētājs, rokturis. Sakarā ar to, ka netiek izmesti produkti, kam beidzies derīguma termiņš (tai skaitā tējas), bieži virtuvē lido kodes un citi kukaiņi, kuri barojas no veciem produktiem. Tie izdala sastāvējušos smaku. Ar to pievelkas iemītnieku drēbes. Izlietnes, nenosakāmā krāsā, tāpat gāzes vai parastā plīts aizaugusi un piedegusi ar ēdiena atliekām. Ledusskapī produkti savietoti haotiski un pārblīvēti. Bieži produktiem ir beidzies derīguma termiņš; tie ir uzrūguši un ar pelējuma sēnīti. Produkti glabājas vaļējos un atklātos traukos, viens no otra pievelkot nepatīkamu un produktam neraksturīgu smaku. Izvietojot plauktos, neklasificē un nesaskaņo lietas pēc materiāla īpašībām – stikls, porcelāns, māls, plastmasa, parastais bleķis. Visbiežāk izvēlas masīva materiāla traukus – mālu, masīvo porcelānu, bleķi. Neizmet ieplīsušos traukus. Tualete – podam neaizvērts vāks. To viņi nespēj aizvērt arī viesojoties citur. Vāks bieži ir salūzis. Pods netiek regulāri kopts, pieaudzis ar mēsliem, rūsu.

Malku, kura visu vasaru nostāvējusi lietū, ieaugusi zālē, zāģē vēlā rudenī, kad jākurina krāsns. Dabīgi, ka tāda slapja malka nedos nekādu siltumu un tikai čūkst.
Privātmājas apkārtne nav iekopta. Bieži gadiem stāv izsisti logi, netiek veikts kosmētiskais remonts. Jeb iesāktais remonts velkas gadiem, mājas celtniecību vai uzsāktos remontus dažkārt nespēj pabeigta līdz mūža nogalei.
Ja mājas apkārtnes iekopšanu kādreiz ir veicis, kāds speciālists, tad regulāra kārtība (neravēts, nepļauts, pāraudzis) tajā tik un tā netiek uzturēta. Visi nokaltušie un nolauztie koki stāv dārzā līdz sapūšanai un arī tad netiek izvākti.

Intuīta mājas atspoguļojums sensora acīm

Citāts no grāmatas: Gerets ieskatījās pa durvju rūti virtuvē. Ak, Dievs, kā vispār varēja tādā nekārtībā dzīvot! Netīri trauki kaudzēm sakrauti izlietnē, pa krēsliem izmētātas saņurcītas grāmatas, žurnāli, katalogi. Visos kaktos mētājas saplēstas un nosmulētas bērnu rotaļlietas. Uz plīts nesaprotamu iemeslu dēļ uzlikts veļas grozs, kas pilns ar netīriem apģērba gabaliem. Gerets saviebās. Bija novērots, ka uz āru, it kā ideālā ģimenīti, bet ar mājas darbiem pilnīgi netiek galā.

Ieejot mājā iekšā, paretam nāsīs iesitās nepatīkama smaka, kas valdīja šinī mājā. Pēkšņi viņam apkārt nepatika nekas, kas saistīts ar šo māju. Ar aizdomām viņš vienmēr bija uzlūkojis visu šo ģimeni, kaut gan Gereta sieva bija jūsmojusi par šī pāra pilnīgo idilli un laimi. Taču Gerets jau toreiz uzskatīja un tagad iegājis mājās, pārliecinājās, ka ar šo ģimeni kaut kas nav kārtībā. Ka viņi netiek galā ar saviem četriem bērniem, māmiņas lielo aizņemtību un bankā paņemto kredītu. Bērni noskranduši, netīri, nepieskatīti. Taču apkārtējiem šī ģimene pūlējās radīt gluži citu ieskatu par sevi.

Izgājis cauri virtuvei, viņš nonāca gaitenī. Uz pakaramajiem karājās citi uz cita tik daudz sakrauti mēteļi, jakas, lietus apmetņi, ka pat bija grūti paspraukties tiem garām. Turklāt vēl bija jācenšas nepaklupt pāri neskaitāmajiem apaviem, kas mētājās pa gaiteņa grīdu.

Vīrietis uzkāpa otrajā stāvā. Uz koridoru atvērtas vaļā stāvēja četras durvis, logiem priekšā aizvilkti tumši izbalējuši aizkari, kuri daudzās vietās bija nokarājušies bez stiprinājuma. Biezs, sarkans mīkstais grīdas segums, izskatījās tā, ka Gerets neuzdrošinājās iet pa to basām kājām. Nesaklāta divguļamā gulta, kurā mētājās vairāki savārtīti mīkstie rotaļu dzīvnieciņi, avīzes, pat šķīvji, – uz palodzes mazs televizors, zem loga trīs līdz malām piekrauti pilni saburzītas veļas grozi. Izskatījās, ka šai ģimenei ir paradums glabāt drēbes tādos grozos, nevis skapjos. Vai nebija laika, vai nebija vēlēšanās? Vai arī tā bija gluži vienkārši padošanās nespēkam, lai sakārtotu to veļas kvantumu, kuru nēsāja seši cilvēki?

Padošanās! Geretam šķita, ka šis ir vārds, ko šī māja izkliedza visskaļāk. Un tam cieši uz pēdām mina nākamais vārds – izmisums.

Viņš pamanīja līdzās gultai uzstādīto veļas gludināmo dēli un iztēlojās, kā sieva ik rītu vēja ātrumā gludina apģērba gabalus, kurus iepriekš izrakusi no drēbju groziem. Lai birojā varētu demonstrēt sevi kā pieklājīgi ģērbušos, kārtīgu galveno redaktori. Par spīti visam šim mājas haosam, viņa uz neilgu laiku bija spējusi radīt veiksmīgas, labi organizētas karjeras sievietes tēlu.

Gerets iegāja bērnu istabā, arī tajās valdīja tumsa, un nāsīs sitās nepatīkama smaka. Neskaitāmas rotaļlietas, kas izmētātas pa malu, malām, tāpat kā citās telpās. Veļas grozi ar bērnu drēbēm, piebāzti līdz malām. Aizvērtiem logiem priekšā bija nolaistas biezas markīzes, telpā pilnīgi neiekļuva gaiss, tajā bija smacīgi. Smirdēja briesmīgi, galvenokārt pēc urīna un vēmekļiem. Kā tik smacīgā gaisā varēja gulēt četri bērni? Matrači, uz kuriem tika guldināti bērni, piesūcināti ar urīnu un tiem krāsa nebija nosakāma.

Gerets āda tipa cilvēks pieskaitīja pie bezcerīgiem. Taču socionikas izpratnē lielāko tiesu tas novērojams intuītu mājās. Tiklīdz ģimenē ir kaut viens sensorais tips, viss krasi mainās.

Piebilde: Lūgums intuitīviem tipiem uzrakstīt visas iespējamās iezīmes, kuras jūs uzskatiet par traucējošām pie sensoriem tipiem, un atsūtīt uz socionikamik@inbox.lv publicēšanai.