Patiesību šeit nemeklējiet25.02.2015
Napoleones un Donkihota daudzbērnu ģimenē ir piedzimuši četri dēli un divas meitas – vecākā Robespjere, jaunākā Napoleone.
Robespjere bērnībā ir apzinīga, cenšas labi mācīties, paklausīt skolotājus, vecākus. Taču saskarsmē pasīva, maz dalību ņem skolas sabiedriskajā dzīvē. Viņas klupšanas punkts – sliktās valodu apgūšanas spējas. Tikai apzinīgā rakstura un centības dēļ viņa svešvalodas gandrīz vai iekaļ. kās dzejoli. Ir atbildīga vecāku ģimenē, uzņemas rūpes par to, kamēr vecāki darbā, liekas raizes ģimenei nesagādā. No skolas par viņu vecāki saņem uzslavas.
Toties Napoleone ir ļoti ekspansīva, dzīva, kustīga, mācās tikai ar vecāku un skolotāju piespiešanu. Vai ik nedēļu dienasgrāmatā parādās nesekmīgas atzīmes, kā arī piezīmes par klases ritma traucēšanu un citām palaidnībām. Dažkārt pat par kautiņiem ar zēniem. Arī ģimenē mājas veicamajos darbos iesaistās ne labprāt, izvairās. Viņu interesē kompānijas, draugu bari, dažādas draiskulības. Labas sekmes gūst humanitāros priekšmetos, labi dzied, neiztrūkstoši piedalās skolas sabiedriskajos pasākumos. Taču gandrīz vai katru vasaru dabū vasaras mācības matemātikā.
Abas māsas nedz skolas laikā, nedz arī pēc tam savstarpējo kontaktu nerod. Kaut arī Napoleone labprāt meklē draudzību ar māsu, vēloties uzticēt viņai, kā vecākai māsai – gūt padomu vai palīdzību paslēpot kādu pastrādāto nedarbu, likstu, lai abas kopēji izbēgtu no mātes soda. Vai varbūt abas kaut ko varētu salabot. Robespjēre, tai vietā, lai sniegtu māsai padomu vai palīdzību, skaļā balsī ikreiz nobļaujas, Nu tu varde dabūsi, visu izstāstīšu mātei! Un ik reizi jaunāko parausta aiz ausīm. Napoleone pārstāj uzticēties māsai.
Dzīve aizritējusi savā gaitā, taču saikne starp māsām ir tikai sadragājusies un attiecību distance palielinājusies. Abas nekad nav radušas savstarpējo sapratni.
Robespjēre savu dzīvi saistījusi ar Hamletu. Pēkšņi pazūd viņas centība, kārtīgums, saimnieciskums. Māja apauga ar mēslu kaudzi, kā īstākā Sūnu ciemā. Ir bijis pat tā, ka lopus no kūts nav bijis iespējams izvest ganos, jo mēslu slānis pieaudzis līdz pus durvīm, lopiņš taču neprot pieliekties un izspraukties ārā pa spraugu.
Arī vīram Hamletam saimniekošanas lietas bija tālas un svešas. Ābeļdārzs izvirta. Agrāk skaisti iekoptais dārzs pārvērtās par postažu. Gads no gada nolūzuši ābeļu zari tur pat mētājās, līdz sapuva. Ja izlēma ataudzēt jaunlopu pārdošanai, lai no iegūtiem līdzekļiem paplašinātu ģimenes budžetu, tad lopiņš tika pārturēts līdz tādam vecumam, ka tas apēda divreiz savu vērtību. Tā divi intuitīvie tipi bezjēdzīgi pārvaldīja savu saimniecību.
Viņu ģimenē piedzima meita Draizere un dēls Žukovs. Māsa Napoleone vēroja, ka Robespjēre ar Hamletu savus bērnus audzināja bez miesiskā siltuma un dvēseliskās mīlestības. Un bargi sodīja par katru nodarīto, vecākuprāt, nedarbu. Bieži tas pat nebija nedarbs, bet vienkārši Robespjēresprāt, neiekļaušanās viņas sistēmā.
Ģimenē netika žēloti krievu sulīgie vārdi, nosaucot apzinīgo Draizeri necenzētos, rupjos vārdos, kuram izskaidrojumu meita jauna būdama neizprata un neatrada. Netika žēlots arī dažkārt pārlieku draiskais Žukovs. Bieži par saviem pastrādātiem nedarbiem bērni tika fiziski ietekmēti, pat sisti, ar kājām spārdīti. Abi bērni, īpaši Draizere bieži patvērumu meklēja pie vecmātes gan pie tantes Napoleonēm, bieži nakšņojot viņu mājās. Tām varēja pastāstīt visu, kas bija uz sirds.
Gadi ir nežēlībā aizskrējuši, bērni dzīvo savās ģimenēs.
Nomiris tēvs Hamlets, atstādams senču mantoto īpašumu abiem bērniem. Mirdams viņš to bija piekodinājis gan mātei, gan meitai.
Napoleone patiesas līdzjūtības vadīta, nolemj satuvināties ar māsu Robespjerei, saprotot kā viņa jūtas vientuļa palikusi, turklāt vēl atraitne, sāka biežāk viņai pazvanīt. Īsā laikā uzzinājusi, ka Robespjēre kaimiņiem žēlojoties – nezin, ko tā māsa viņai uzbāžoties un ko no viņas vēloties. Napoleone kārtējo reizi dabūja sāpīgu triecienu un sevis atstumšanu.
Kaut gan sociotipu tabula to izskaidro, norādot, ka starp abām ir Konflikta attiecības, Napoleonei nezūd cerības māsā atrast draugu. Taču tas neizdodas, jo ikreiz notiek domstarpības, konflikts bez iemesla.
Šis ir patiess piemērs no dzīves. Tas apliecina, ka socionikas prognozes ir patiesas. Gadi aiztraukušies, bet māsas dzīvo kā svešinieces.
Pilnas posta un naida izveidojās arī mātes Robespjēres un meitas Draizeres nesaderīgās attiecības. Nekas labāks Robespjērei neizveidojās arī ar dēlu Žukovu. Nav jāmeklē ļaunā Oļiņiete, kura arī savu meitu postā iedzina. Tādu piemēru mums apkārt ir pietiekoši daudz.