Socionisko funkciju loma12.01.2012

K.G. Jungs cilvēka uzvedību skaidroja ar psihes funkciju darbību. Vēl saprotamāki skaidrojot Tev, lasītāj, psihes funkcija ir noteikta rakstura iezīme, ko saīsinot apzīmē par funkciju.  Psihes funkcijas ir tās, kas rosina katru cilvēku pieņemt vienīgi viņai atbilstošu lēmumu. Citai funkcijai par to pašu darbību lēmums var būt līdzīgs, pretējs, vai pa nepieņemams. Tās cilvēka psihē darbojas automātiski un tikpat, kā nav pakļautas iekšējai kontrolei. Cilvēka spriedumi un viņa rīcība arī notiek automātiski. Ja cilvēks izrāda pretestību savas psihes funkcijas darbībai, viņš faktiski cīnās pret savu ES. Protams, zināmos apstākļos mēs varam piemēroties jebkuram cilvēkam, taču nesaderīgās attiecībās ilgstoša piemērošanās būs neauglīga, nerezultatīva un pat  ar laiku izraisīs saslimšanu.

Pavisam psihes modelī ir 8 funkcijas – četras apziņā, vai Mentālā gredzenā un četras zemapziņā, vai Vitālajā gredzenā. Visas 8 psihes funkcijas noteiktā secībā izvietojas 8 psihes kanālos.
Lai labāk izprastu psihes modeļa veidošanos, uzmodelēsim to Balzakam. Iedomāsimies, ka apziņas blokā vietu starp 2. un 3.kanālu pārgriežam un virzām 3 un 4. kanālu pulksteņa rādītāja virzienā, līdz tas atrodas šādā stāvoklī: – 3.kanāls zem 2. un 4. zem 1.

  Izveidojās attēlā redzamais Balzaka psihes modelis. Apziņā (1.;2.;3.;4.kanāli) darbība kanālos pārvietojas pulksteņa rādītāja virzienā (skatīt pēc numerācijas).
Zemapziņas vai Vitālais bloks ir apziņas bloka kopija. Iedomāsimies, ka pārlokam apziņas un nokopējam visus kanālus. Tikai zemapziņas blokā nokopētās funkcijas maina krāsu – baltā kļūst melna un melnā balta.

Zemapziņā (5.;6.;7.;8.) informācija pārvietojas pretēji pulksteņa rādītāja virzienam.
Socionikā pastāv stingrs psihes funkciju iedalījums, bez kuru izpratnes priekšstats par psihes funkcijas darbību būs nepilnīgs.
Katru psihes funkciju var aprakstīt pēc trijiem parametriem.
Pirmais dalījums – pēc darbības procesa. Iracionālās (P) funkcijas ir iesaistītas informācijas uztveršanā, savukārt racionālās (J) funkcijas ir iesaistītas lēmuma pieņemšanā.
Otrais dalījums – pēc izpausmes. Ekstravertās (E) funkcijas ir vērstas uz progresu, paplašināšanos, kvantitāti. Turpretī intravertās (I) funkcijas ir vērstās uz stabilizēšanos, padziļināšanu, kvalitāti.
Trešais dalījums – pēc darbības virziena. Statiskās funkcijas ir koncentrētas uz nekustīgu stāvokļu apzināšanu noteiktā telpā un laikā. Dinamiskās funkcijas – uz kustības apzināšanu laikā un telpā.

Pavērosim zemāk ievietotajā tabulā, kurā atspoguļots šī iedalījuma apkopojums.

Ikviens cilvēks piedzimst jau ar noteiktu sociotipu, kurš dzīves laikā nemainās. Jau piedzimstot, kāda viena funkcija ir visspēcīgākā. Nesenie pētījumu par smadzeņu darbību apstiprina, ka smadzeņu puslodes nefunkcionē līdzvērtīgi. Viena smadzeņu puslodes daļa katram cilvēkam ir simtreiz efektīvāka par otro, jo patērē simts reizes mazāk enerģijas un darbojas ar daudz lielāku ātrumu.
Ja Tu jau esi paspējis noteikt savu sociotipu, tad, izlasot šo nodaļu, iespējams, spēsi iegūt pārliecību par savu spēcīgāko funkciju. Mēģini atcerēties, kā tev viņa darbojās jau kopš bērnības, kas tev bija primārais., kas tev viegli padevās.
Vispirms apskatīsim ekstravertās funkcijas.
Iespēju intuīcija I – jaunā redakcijā – izzināšanas, izdevības ķeršanas intuīcija.
Visspēcīgākā tā ir: Donkihotam un Hakslijam, jo atrodas psihes pirmajā kanālā. Viņu interesi piesaista viss jaunais, vēl nezināmais, neikdienišķais pamanīts apkārtnē. Viņš vēlas visu pamēģināt pats. Izzināšanas funkcijas izpausmes:

• interesi izraisa viss neparastais, aizraujas ar vārdu spēlēm;
• ātri pamana perspektīvu lietu aizsākumus un ar aizrautību tos meklē, iesaistās;
• viegli piemērojas atbilstoša perioda prasībām, attīstot nepieciešamās iemaņas un spējas;
• dažbrīd asi aizstāv savus talantus un neļauj šaubīties par tiem;
• atvērts novatoriskiem risinājumiem un popularizē tos;
• bieži īstajā brīdī atrodas īstajā vietā, maksimāli izmanto iespējas, kādas pamanījis pasaule;
• savā dzīves laikā, kā no puzles gabaliņiem, krāj informāciju par pasauli, tāpēc par notikumu attīstību izsaka ticamas prognozes, bieži pat vairākus desmitus gadus uz priekšu.

Emociju ētika E – jaunā redakcijā – publiskā viedokļa paušanas, kolektīvās gaisotnes uztveršanas funkcija. Visspēcīgākā tā ir: Igo un Hamletam. Dziļu interesi izraisa saskarsme ar cilvēkiem, aizraujot citus dzīves baudīšanā. Publiskā viedokļa funkcijas izpausmes:

• jūt sabiedrības dzīves pulsu un virza to vajadzīgajā virzienā;
• izjūt sabiedrības gaisotni (pat plašā mērogā) un maina to;
• ar savu piemēru rāda, kā pieņemts uzvesties sabiedrībā;
• viņam nepieciešams pozitīvs sabiedrības vērtējums;
• spējīgs aizraut un uzlādēt citus, pat lielās tautas masās;
• apveltīts ar bagātu ķermeņa valodu (žesti) un balss diapazonu;
• veiksmīgs informators, izceļ visas noklusētās problēmas, lai tās tiktu risinātas;
• apelē pie sabiedrības vērtībām, konfrontē ar tām apkārtējos;
• aizstāv likteņa pamestos, un atdraudētos;
• iestājas par to, lai sabiedrībā valdītu drošība un stabilitāte.

Varas sensorā F – jaunā redakcijā – izdzīvošanas, organizatorisko spēju, procesu pabeigšanas funkcija. Tipi ar reālu dzīves uztveri, vienmēr gatavi darboties un darbā iesaistīt citus. Sabiedrības iekustinātājs darbībai. Visspēcīgākā tā ir: Žukovam un Napoleonam.

• dzīvo šeit un taga”, neatliek uz rītdienu to, ko var izdarīt šodien;
• tver dzīvi lielās devās, pie sīkumiem nekavējas, tāpēc bieži sasniedz pamanāmus rezultātus;
• ierauga katras lietas vietu telpā, formu, kvalitatīvās īpašības un ietekmi;
• maina visu, kas neatbilst priekšstatiem par realitāti un reālajiem apstākļiem;
• strikti dala pasauli “manējā” un “svešā”, paplašina savas telpas robežas;
• kategorisks un uzstājīgs savos spriedumos;
• novērtē spēku samēru un pretinieka iespējas, nepakļaujas vājākam;
• saimniecisks un cilvēks ar meistara talantu, piemīt gaumes un stila izjūta.

Darbības loģika P – jaunā redakcijā – lietišķā, resursu sadales, profesionālo spēju novērtēšanas funkcija. Apziņas un pienākumu cilvēki, bezjēdzīgi nedarbojas, bet ar savu ietekmi panāk jūtamas pārmaiņas darbībās. Nežēlo spēkus. Taisnīgs. Visspēcīgākā tā ir: Džekam un Štirlicam.

• automātiski ģenerē darbības plānu, veicamo uzdevumu secību;
• saplūst ar darba procesu tiktāl, ka reizēm neapjauš, cik daudz laika nostrādāts;
• viegli izpilda pienākumus, kuros jāveic vienas un tās pašas operācijas;
• prasmīgi izmanto informāciju no ārpasaules – likumus, noteikumus, metodikas u.c. – kurus pielieto tos mērķu sasniegšanai;
• ar informāciju rīkojas kā ar formulu, pēc kuras izvērtē lietderību, vajadzību, galarezultātu;
• uzmana taisnīgu resursu sadali sabiedrībā;
• sastāda instrukcijas un metodikas, lai stabilizētu darba procesus;
• darbojas ar vairākām šaurām sistēmām, analizē to mijiedarbību, attīsta un pilnveido. Līdzko noslīpēta viena sistēma, pēta nākošo.

Nākošās apskatīsim intravertās funkcijas. 

Sajūtu sensorā S – jaunā redakcijā – detalizācijas, procesu stabilizēšanas funkcija. Skurpulozi un precīzi darbībā, pēc dabas neatkarīgi cilvēki. Maņu ietekmē, spēj mainīt apkārtni, to labiekārtojot. Visspēcīgākā tā ir: Dimā un Gabēnam.

• no apkārtējo ietekmes nodrošina savas dzīves telpas aizsardzību – nepārveido apkārtni, bet pielāgojas tai;
• izjūtu nepieciešamību būt pēc iespējas neatkarīgam no visa tā, kas traucē ikdienas dzīvi;
• spēcīgi attīstītas maņas, tāpēc līdz niansēm uztver smaržu, garšu, pieskārienus, baudas;
• viss, ko maņas nepieņem, tiek koriģēts atbilstoši situācijai;
• izdara tikai nepieciešamo, atmetot visu lieko;
• dievina pasīvo atpūtu, prot pareizi sadalīt darbam paredzēto laiku;
• viņi netīko pēc plašuma, savu komfortu un apmierinājumu rod ierobežotā telpā, padarot to mājīgu;
• pasauli redz smalkās detaļās, prot priecāties par katru mazāko dzīves sīkumu;
• neizceļas ar lielu aktivitāti, bet vajadzīgo padara labā kvalitātē;
• teicami izpilda operācijas, kur nepieciešams izstrādāt sīkas detaļas.

Struktūru loģika L – jaunā redakcijā – sistēmu,  stingras procedūras ievērošanas un kontroles funkcija. Reglamenta un sistēmas cilvēki, maz ietekmējami. Visspēcīgākā tā ir: Maksimam un Robespjēram.

• tic savu domu un spriedumu pareizībai, nebaidās aizstāvēt savu taisnību;
• saskata likumsakarības lietās un parādībās un izskaidro to cēloņus pēc savas izpratnes;
• tikpat, kā neietekmējas, ar grūtībām pieņem citu viedokļi;
• saprot, kādos rāmjos ievietot priekšmetu vai parādību, lai analīzes gaitā gūtu pēc iespējas vairāk faktu;
• pēc noteiktām likumsakarībām automātiski strukturē, klasificē, grupē un savirknē informāciju;
• pieņem tikai to informāciju, kura labi izprotama un kura pamatojas pieredzē;
• pastāv uz hierarhijas ievērošanu attiecībās;
• saglabā principialitāti un nelokāmību;
• dzīves garumā veido plašu sistēmu, ar kuras palīdzību regulē visas attiecības.

Laika intuīcija T – jaunā redakcijā – vīzijas, draudu nojaušanas funkcija. Dzīvo ar savu pasaules kārtības un savas darbības izpratni. Intelektuāļi, kuru darbība vērsta uz jauninājumu pamanīšanu un to ieviešanas jēgu. 
Visspēcīgākā tā ir: Jeseņinam un Balzakam.

• domās ļoti bieži ceļo laikā, iegūstot vīziju – nojausmu par reāla mērķa sasniegšanas nepieciešamību;
• dzīvo ar izpratni par laika rituma ietekmi uz pasauli un tā izmantošanu pēc sava skatījuma;
• gūst iekšēju apstiprinājumu, reizēm brīdinājumu, par kāda procesa iestāšanos;
• automātiski saprot, kad ir jēga riskēt un, kad labāk no riska atturēties;
• pielāgo laika ritumu saviem apstākļiem, bieži tas nesakrīt ar citiem;
• notikumu izklāstos ātri konstatē pretrunas;
• kritizē straujus un neapdomātus pārmaiņu ieviešanas tempus;
• dzīvo harmonijā ar sevi – nesarausta sevi gabalos.

Attiecību ētika R – jaunā redakcijā – attieksmes, personīgo īpašību izvērtēšanas funkcija.
Neuzbāzīga attieksme pret citiem, cilvēciskā faktora piekritēji, ētiskie sargi. Visspēcīgākā tā ir: Draizerim un Dostojevskim.

• neuzkrītoši un neuzbāzīgi prot panākt labvēlīgu attieksmi no citiem;
• ietur emocionālo distanci, nedominē sabiedrībā;
• izprotot, kam drīkst vai nedrīkst tuvoties;
• tic savām iekšējām vērtībām un sargā tās no svešas ietekmes;
• dziļi izjūt otra cilvēka emocionālo stāvokli;
• savstarpējās attiecībās ievēro zelta vidusceļus;
• dzimuši kā sabiedrības uzraugi, viņiem pastāv rakstīti un arī nerakstīti savstarpējo attiecību likumi;
• nepakļauj emocionāli un neizšķiež savas emocijas;
• spēj atšķirt patiesas jūtas, vaļsirdīgu sarunu no samākslotas izturēšanas un glaimiem;
• netiecas pēc slavas un popularitātes.