Napoleons – ESFP sensori ētiskais ekstraverts17.07.2010

Rediģēts 19. martā 2024. g.  Ievietots atjauninātais Napoleona raksturojums no e – grāmatas: “Atrodi sevi!”

Sociālais pseidonīms: “Virzītājs” 

        
Prototipi: Napoleons Bonoparte                               Sergejs Jeseņins

Autores piebilde:Kāpēc pie Napoleona tipa ievietots savulaik populārākais krievu dzejnieks Sergejs Jeseņins? 

Jau pirms vairākiem gadiem esmu pamatīgi izpētījusi Jeseņina biogrāfiju, izlasījusi laikabiedru atmiņas divos dažādos izdevumus, noskatījusies 11 sēriju filmu par viņu un nonākusi pie secinājuma, ka Jeseņins absolūti neatbilst intravertajam intuitīvam tipam. Absolūts dabas mīļotājs! Nevienā viņa dzejā nav mistiski intuitīvie lidojumi, viss ir pārāk tiešs un konkrēts, bet uzrakstīts ar milzīgu šarmu. Viņš ir tipisks ESFP vai Napoleona tips. Pilnīgi katrā atmiņu stāstā tiek aprakstīts viņa ekstravertums un pat ļoti izteikts pedantiskums, viņa izsmalcinātais ģērbšanās stils un kārtība jebkur, kur viņš mitinājās. Tātad sensorā iezīme. 
Izpētes darbs par Jeseņinu ir pabeigts un aprakstīts trijās daļās, 10 martā 2020. gadā un ievietots sadaļā: “Iepazīsim ģēnijus!”

************************************************************************************************

Pirmais kanāls visspēcīgākais – programmas, pamatvērtību, mērķu kanāls. Napoleonam tajā atrodas varas sensorā F  -izdzīvošanas funkcija – organizatorisko spēju, procesu stimulēšanas un pabeigšanas funkcija, savu pozīciju aizstāvēšana, pretdarbības atvairīšana,virzīšana, izrīkošana.
Psihes pirmais kanāls nosaka dzīves programmu, mērķus, iedzimtos talantus.

Napoleona kā Meistara vadmotīvs: „Dzīvot pašiem un ļaut dzīvot citiem, paļauties uz veselo saprātu, novērtēt brīvību, baudīt dzīvi. Pateicoties viņam, sabiedrībā tiek ienests optimisms, dzīvesprieks, radot omulību cilvēkos, stimulējot labestībai un veidojot skaistu un baudāmu apkārtējo vidi.

Napoleons ir harizmātiska personība, dzimis līderis, vadītājs un lielisks organizators, kurš bieži pa karjeras kāpnēm sasniedz virsotni, jo Napoleonam svarīgs statuss. Sociotips, kurš līdz pat sirmam vecumam apveltīts ar milzīgu gribasspēku un gandrīz neapsīkstošu enerģiju. Viegli izvirza mērķus, uz tiem virzās pārliecinoši, bieži savu ieceru īstenošanas procesā iesaista un aizrauj citus. Pēc savas sociālā lomas sabiedrībā izpaužas kā “Virzītājs.”   Viegli pārvar neveiksmes, grūtību priekšā nesabrūk, bet vienmēr atrod izeju.

Būdams optimists, spēj pārliecināt vienaldzīgos, iekustināt neizlēmīgos, par sevi nepārliecinātos, virzot viņus darboties. Ar savu enerģiju aplipina citus. Ar grūtībām pakļaujas citu, īpaši par sevi vājāku, cilvēku ietekmei un vadībai.
Napoleona pasaules uztvere ir konkrēta un reāla, viņš to uzņem, viegli, dabīgi, neanalizējot. Viņa skatījumā pastāv teritoriju sadale – mana un cita teritorija. Savu teritoriju sargā, bet pieļauj citu ienākšanu tajā.  Taču ir pārliecināts, ka par katru teritorijas daļu kādam jānes atbildība, jārūpējas, jākopj un jāaizsargā.

Napoleons ir brīvību mīlošs, neatkarīgs cilvēks. Viņa darbībai nepieciešams vērienīgums, pretēji viņš smok no garlaicības. Labi jūtas lielā kolektīvā, koncentrējas mērķa sasniegšanai, mazāk pievēršot uzmanību sīkumiem un personāla individualitātei. Vadot mazu kolektīvu, viņam pietrūkst atvēziena. Tad viņš pamana katru sīkumu. Lielos kolektīvos un plašās masās Napoleons tiek vairāk ieredzēts, nekā mazos. Napoleonam piemīt augsts pašvērtējums. Viegli pieņem lēmumus, neatsakās no to izpildes, darbojas azartiski. Rūpīgi un ar augstu atbildības sajūtu pilda pienākumus, to pašu pieprasa no citiem.
Ātri aptver spēka izvietojumu kolektīvā, pamana svarīgākos un bīstamākos spēlētājus. Ātri izprot, kāda niša tiek iedalīta viņam, ko spēs tajā mainīt. Viņa dabā ir tiekšanās paplašināties – gan teritorijas, gan varas ietekmes, gan atbildības ziņā. 
Ar līdzvērtīgiem partneriem uztur vienlīdzīgas attiecības, taču slinkumu, pasivitāti un cilvēku nolaidību, viņš nespēj izprast, tad izpaužas viņa neiecietība. Necieš skauģus, situācijas, kad vadību uzņemas tūļīgs un vājš profesionālis, spēj pārņemt viņa pozīcijas. Necieš, ja apkārtējie nerēķinās ar viņa viedokli, ignorē viņa aizrādījumus, lūgumus un norādes.

Napoleons gandrīz kā par savu pienākumu uzskata ziedošanos citiem, bieži viņa aprūpē uzrodas tādi, par kuriem uzņemas gādību. Nežēlo ne līdzekļus, nedz savu sirds dāsnumu līdz brīdim, kamēr nav izjutis nodevību. Piedzīvojis vilšanos, mācību no tā negūst, jo viņam jau atkal uzradies cits aprūpējamais.

Dzīvo šodienai, visu nepieciešamo atrod tūlīt un nekavējoties. Veiksmīgi pārvalda lietu pasauli. Napoleona kā meistara roku darbs izceļas ar elegantu noformējumu, apkārtnes sakoptību, viņa darbi nav jāpārstrādā.

Viņu nebaida grūtības, to risināšana dod azartu un gandarījumu, vienmēr ir padomā kur darboties. Ilgstoši nodarbojas ar darbiem, kuri viņu aizrauj, spēj mobilizēt sevi un citus pabeigt iesākto.

Napoleons ir estēts. Viņš smalki uztver telpu, tās iekārtojumu, veic uzlabojumus, pats ievieš kārtību, rada ērtus darba apstākļus sev un tiem, par kuriem uzņēmies gādību. Neveic darbus, no kuriem nesaskata jēgu.
Napoleonam regulāri nepieciešamas asas izjūtas, spraiga dzīve, baudas, izklaides, iekāres un viss, kas rotā cilvēka ikdienu, padarot viņu krāšņāku, iespaidiem bagātāku. Mīl garšīgi paēst, pats prot labi gatavot, naudu tam nežēlo, tāpēc figūra bieži cieš no aptaukošanās. Nekautrējas runāt par savām fizioloģiskām vajadzībām. Ir apveltīts ar spēcīgu seksuālo enerģiju.

Mājās viņam nepieciešams komforts, mājīga vide, regulāri seko kārtībai tajā. Sievietei tīkama nodarbe ir mājokļa iekārtošana un praktisko saimniecības darbu veikšana. Bieži dzīvokli pārsātina ar lietām, bet ekskluzīvas nemeklē. Ciena galda kultūru.

Otrais kanāls arī spēcīgs – radošais, instruments mērķu sasniegšanai. Napoleonam tajā atrodas . attieksmes ētikapersonas  īpašību izvērtēšanas, kolektīva attieksmes mainīšana, morālā apziņa. 
Psihes otrais kanāls nosaka veidu, kā cilvēks nodrošina mērķa īstenošanu.

Napoleons dzimis kā labs cilvēku pazinējs. Apveltīts ar vidēji augstu empātiju, uzmetot otram, skatu, pamana tā garastāvokli, noskaņojumu. Jūt, kā runāt ar cilvēkiem, lieliski saprot, ko cilvēks vēlas dzirdēt. Viegli sajūt simpātijas un antipātijas, katrā situācijā regulē saskarsmes distanci. Napoleonam svarīgi sajust savu stabilitāti, tāpēc viņš attiecības ar cilvēkiem var krasi mainīt, pietuvinoties sev tīkamiem un attālināties no apdraudošiem. Viņa personībai piemīt tādas kā divas puses, kurām iztrūkst vidusposma – vai nu viņu mīl un ceļ gaismā, vai izvairās no viņa un nīst.
Faktiski Napoleonam vienmēr padomā ir kāds mērķis, kura īstenošanai viņam nepieciešama aktīva informācijas ievākšana un apmaiņa ar citiem. Tādēļ viņš it kā sašķiro cilvēkus vajadzīgos un mazāk vajadzīgos. Viņš vienmēr gatavs savas iecerētās politikas īstenošanai, katrā situācijā izsver, ko un kā ar katru runāt, nojauš, ko no viņa varēs uzzināt.

Meistars kā pozitīvists, ir dzīvespriecīgs, darbīgs un nelokāms, nav ļaunatminīgs, dusmas ātri pāriet. Ir līdzjūtīgs un žēlsirdīgs. Pat maznozīmīgu strīdu gadījumā sevi šausta, analizē notikušo un ilgi nenorimst. Pieder pie tiem retajiem sociotipiem, kuri spēj pirmie iet uz izlīgumu pat tādos gadījumos, ja pāri nodarīts viņam. Viņš grūti sadzīvo ar domu, ka kaut kur uz pasaules mīt viņam nelabdabīgs cilvēks. Napoleona moto: Labāk simts draugu, nekā viens ienaidnieks! Vienmēr prot izdomāt iemeslu, lai satiktu cilvēku un nolīdzinātu ar viņu attiecības. Labprāt uzņemt viesus, prot radīt svētku noskaņu izdomā, kā tos izklaidēt, neļaujot nevienam skumt.
Izturas atklāti un vaļsirdīgi, var iepazīties pat bez īpašas vajadzības. Ar tādu attieksmi viņš savā apkārtnē ļauj ienākt ne visai uzticamiem cilvēkiem, par ko vēlāk nākas pašam ciest. Piedzīvojis sāpīgu vilšanos, turpmāk iemanās uzmanīgāk pielaist sev klāt svešus cilvēkus. Stresa gadījumos mobilizējas un stresā gūst rūdījumu. 

Trešais kanāls vājš – problēmu un šaubu izraisošais kanāls. Napoleonam tajā atrodas iespēju intuīcija I -izzināšanas funkcija, vāja izdevības apjaušana, jaunumu izzināšana, kopainas saskatīšana.
Trešais kanāls atspoguļo grūtības, kuras cilvēks saviem spēkiem pārvarēt nespēj.

Ar grūtībām izprot abstrakto, iztēles (neredzamo) pasauli. Visu informāciju uzņem un novada pārāk tieši, konkrēti, nespējot prognozēt, kas notiks turpmāk. Viņa domāšana ir pārāk reāla, kas nav pielīdzināma fantāzijai. 
Kartes, shēmas, projektus un citu abstraktu informāciju uztver ar grūtībām. Grūti uztver divdomīga un neskaidra satura informāciju, uz cilvēkiem, kuri savā runā lieto pārāk tehnisku valodu, raugās neuzticīgi no kopdarbības norobežojas.
Napoleons necieš, ja nerēķinās ar viņa laiku, ja pēkšņi, bez vienošanās viņu nostāda fakta priekšā, radot neērtu situāciju.
Darbam ķeras klāt tūlīt, nenoskaidrojot tā nozīmi un lietderību nākotnē. Bieži pārcenšas un pārpūlas, vēlāk attopas, ka kaut kas no padarītā ir bijis bezjēdzīgs.
Laikā orientējas ar novēlošanos. Napoleons alkst nepārtrauktai situācijas maiņai, lai viss apkārt kūsātu, bet viņš būtu situācijas noteicējs. Vienmēr ir nemiera pilns, kaut kur grib traukties, kaut ko mainīt. Taču viņa pārmaiņu tempi mēdz būt pārāk strauji, kas krasu notikumu pavērsienu gadījumos vēršas pret viņu pašu. Tādēļ daudzi Napoleoni, sabrūkot Krievijas impērijai, savas pārsteidzības dēļ bija spiesti emigrēt no Dzimtenes vai arī nonāca nežēlastībā. 
Dažkārt Napoleons iegrimst pārdomās par nākotni – kas paliks pēc manis? Grūti samierinās ar nāvi kā nenovēršamu realitāti, un no sarunām par to izvairās.
Napoleons ir atvērts jaunumiem, kas konkrētā veidā uzlabotu viņa un līdzcilvēku dzīvi. Vairākas reizes dzīvē var kardināli mainīt profesiju un visās sasniedz augstus rezultātus. Tiklīdz uzsācis darboties jaunā jomā, vispirms to izpēta, padziļina zināšanas, ievieš jauninājumus, novedot līdz pilnībai.
Necieš bezjēdzīgu gaidīšanu, dīkstāvi, nenoteiktību. Bieži pats iniciē situācijas maiņu, pat nepārdomājot, ar ko tas var beigties.
Viņš labprāt vēlas saņemt gatavas prognozes, lai sagatavotos tam, kas darāms būtu tūlīt, kas atmetams. Atzinīgi vērtē tos cilvēkus, kuri dod sapratni par ieguldītā darba efektivitāti, vērtību un atdevi nākotnē. Gaida ieteikumus darba prioritāšu sadalē, tādu, kurš spēj pārliecināt, ka jānobremzē nelietderīga aktivitāte. Tādu informāciju viņam vislabāk piegādā savas 3.kvadras duāls Balzaks un aktivators Džeks.

Ceturtais kanāls visvājākais – mobilizējošais, kompleksu, šaubu. Napoleonam tajā atrodas struktūras loģika 0 -sistēmas funkcija, vāja stingras procedūras ievērošanas,  universālo likumu ievērošanas funkcija. Psihes ceturtais kanāls pastāvīgi meklē aizstāvību.

Napoleonam grūtības sagādā loģisko sakarību analīze. Gadījumos, kad nepieciešams izprast informāciju, kura satur sarežģītus terminus, analītiskus aprakstus, neskaidrus rīcības motīvus vai abstraktus domu izklāstus, viņš apjūk. Filozofiska satura darbi viņu neinteresē. Spējīgs noklausīties lielu informācijas apjomu, taču sarežģīta satura informāciju, pārsātinājumus ar terminiem atceras virspusēji. Nespēj noklausīties garus monologus, vai garu un nekonkrētu partnera domu izklāstu, tukšvārdību.
Ar grūtībām izprot dokumentu nozīmi, tajā izteikto jēgu, tāpēc viņam jābūt īpaši uzmanīgam, parakstot aktus, līgumus, bankas dokumentus. Pavirši, bez neiedziļināšanās lasa dokumentus, jo vairums gadījumos neizprot to jēgu, rezultātā rodas pārpratumi.
Neizprot sarežģītas instrukcijas, izvairās no to lasīšanas. Ar grūtībām atceras sīkas tehniskas detaļas, neizprot, kādā secībā tās nokomplektējamas, piemēram, sadzīves tehniku. Baidās no tehniskas dabas jauninājumiem, labāk iegaumē, ja šo procesu kāds parāda darbībā.
Napoleons kā demokrāts ir birokrātijas pretinieks, grūti pieņem titulus, hierarhijas pakāpes, neatzīst stingru disciplīnu, kā arī sava darba kontroli. Bieži nedokumentē juridiskas dabas attiecības un saistības, jo uzskata, ka blēdi neapturēs līgumi un akti. Sarunās par likumiem, noteikumiem, procedūru un reglamentu izstrādi neiesaistās. Prot nopelnīt, ar saviem līdzekļiem rīkojas brīvi pat izšķērdīgi, jo uzskata, ka jādzīvo šodienai un dzīve jābauda jau šobrīd, grūti veido uzkrājumus.
Pārāk lielā uzticēšanās cilvēkiem dažkārt noved viņu strupceļā. Savas vājās loģikas dēļ slikti izprot, ko un kā cilvēki nolēmušu rīkoties viņa aizmugurē. Neizprot, vai tās ir patiesas, uzticības pilnas attiecības, jeb izlikšanās.

Napoleona vērtību mērs ir attiecības, nevis naudas līdzekļi. Estētiskam skaistumam viņa apkārtnē ir nozīmīgāka lomas par mantisko un ekonomiski izdevīgāko. Mēdz uzņemties aktivitātes, kurām nav objektīva pamatojuma. Napoleons ir darbaholiķis, kurš nemāk atpūsties un atslābināties. Viņam līdzās ir nepieciešams partneris, kurš prot izskaidrot, kad ieguldīt savu spēku, laiku un enerģiju, kā izmantot savu laiku lietderīgi.  

Napoleona ārējās pazīmes

Jaunībā Napoleona figūra veidojas simetriski, taču pārkāpjot 25 gadu slieksni, pamanāmas izmaiņas figūrā – platāka paliek plecu daļa, noklājoties ar arvien biezāku muskuļu un tauku slāni. Bieži plecu daļa ir par vienu vai pat diviem izmēriem apjomīgāka, nekā vidus un gūžu daļā. Muskuļi un tauki noslāņojas nevienmērīgi. 
Napoleons kā sensorais tips nespēj ilgstoši izciest badošanos vai samierināties ar sāta sajūtu neradošu pārtiku. Ar gadiem figūra viscaur kļūst apjomīga, īpaši apjomīgs veidojas vēders. Sevišķi spilgti izteikts tas ir sievietēm pēc dzemdībām. Kārnu un izteikti slaidu Napoleonu reproduktīvā vecumā gandrīz nav iespējams sastapt.

Napoleona gaita ir strauja, pārliecinošām kustībām, ejot, spēcīgi žestikulē ar rokām. Viņš vienmēr steidzas. Pat tad, kas sācis pieņemties svarā, gaita nekļūst rimtāka.

Stobra kauli īsi, dažkārt kāju garums ir īsāks par rumpja daļu. Kauli apaug ar biezu muskuļu un tauku slāni, veidojas apjomīgums ap gūžām. Stāja un gaita stalta, tajā nemana saspringum. Ķermenis vienmēr atbrīvots, muguru tur taisni.

Napoleonam visbiežāk ir apaļa, ovāla, dažreiz arī iegarena sejas forma, tā veidota simetriski, bez izvirzījumiem uz āru. Ne sevišķi plata piere, izteiksmīgi uzacu loki. Viņa seja piesaista uzmanību ar maigu, dažkārt raudulīgu izskatu (sievietēm), nervozām lūpām, kuru kaktiņi bieži vien nolaisti uz leju. Šī iemesla dēļ brieduma gados no lūpu kaktiņiem uz leju izveidojas vertikālās līnijas. Acis kustīgas, ļoti dzīvas, skrejošas no priekšmeta uz priekšmetu, no sejas uz seju, it kā taustoties pēc plašuma. Vienīgais sociotips, kuram piemīt tieksme ieurbties partnera sejā, neatlaižot skatienu, un nenovēršoties. 
Balss tembrs skaļš, brīžiem piesmacis, runā pārliecinoši, dzīvi žestikulējot. Žestiem plašs atvēziens no elkoņa līdz plecu locītavai, ar plaukstu izdara apaļīgas, no sevis vērstas kā diriģējošas kustības.

Iepazīstoties pirmo vērību, pievērš cilvēka ārējam izskatam, novērtē to. Uzskata, ka katrs sevi cienošs cilvēks piedomā par ārējo sakoptību un tāds izrāda cieņu arī pret citiem. Vienmēr vēro un pamana detaļas, kuras izlec un neharmonē ar kopējo tēlu. Pedants sociotips, kurš stingri ievēro higiēnu, nenēsā novalkātus, neakurātus apģērbus.

Napoleona sieviete

Napoleonei ir spilgti izteikta skaistuma izjūta, piemīt elegance un izsmalcināta gaume, romantiskums. Kopskats liecina par sieviete, kura jūtas pārliecināta par sevi, ar to pievēršot citu uzmanību (bet ne ar nolūku). Viņas savdabīgais apģērbs bieži ir spilgtos toņos un sastāv no nedaudziem savstarpēji saskaņotiem komponentiem. Viņai ir savs, varbūt daļēji konservatīvs, sievišķīgi plandošais stils, kurš izceļ siluetu. Bieži tērpi ir gari, krītoši.

 

 

Neseko pēdējās modes tendencēm, viņai pašai piemīt sava oriģinalitāte un ekstravagance. Tērpa neiztrūkstoša sastāvdaļa ir aksesuāri, rotaslietas, ne vienmēr dārgas, bet veiksmīgi tērpu papildinošas. Parasti viņas apģērbs izskatās dārgāks par faktisko. Lieto kvalitatīvu kosmētiku. No viņas vienmēr jūtams patīkams svaigums. 

 

 

 

 

Auguma staltumu izceļ Napoleones tendence nēsāt īpaši augsta papēža apavus pat ziemas laikā. Tie ir eleganti, parasti pieskaņoti somiņai, cimdiem, šallei. Sievietes īpaši piedomā par frizūru, pat krietnos gados novērojams, ka viņa piedomā par kopskatu.

Napoleona vīrietis
Parasti sabiedrībā viņš ir pamanāms ar savu blīvo miesas būvi, vīrišķīgo pievilcīgumu, ar caururbjošo skatienu. Sabiedrībā uzvedās pārliecinoši, pat cēli. Visa viņa āriene liecina par to, ka viņš apzinās savu vērtību. Ja viņš uzskatīs tevi par simpātisku sievieti, tūlīt veltīs tev iedrošinošu skatienu, piemīlīgi pasmaidīs un iemanīsies izteikt kādu asprātīgu joku. Katrs, kam ir nācies sastapties ar Napoleonu, momentā ir sapratis, kurš šajā situācijā ir noteicējs.

 

 

 

 

Napoleons rūpējas par savu ārējo izskatu – matus savlaicīgi apgriež. Bārdu un ūsas neaudzē (retumis, jo šodienas mode to veicina). Salīdzinot ar šī tipa sievieti, pret savu ārējo izskatu izturas paviršāk. Taču arī viņa vizuālā izskatā un uzvedībā ir saskatāma elegance.

 

 

 

 

Svarīgs elements Napoleona kopskatā ir aksesuāri – somiņa, pulkstenis, citiem krekla aproču pogas, kaklasaite, arī apavi. Tie ir eleganti, regulāri kopti, izvēlas nevis pēc praktiskuma, bet elegances. Ja izvēlas sporta apavus, arī tie ir ar plānu zoli un eleganti.

 Piebilde

Katra socioniskā tipa apraksts nav jāuztver kā dogma. Kaut arī sociotips dzīves laikā nemanās, taču apskatīt tikai klaju sociotipa aprakstu, nesasaistot ar psihosofisko aprakstu, būtu neobjektīvi. Katram socioniskajam tipam ir 24 psihosofiskie apakštipi. Tā ietekmē krasi var mainīties sociotipa ķermeņa apjoms, ģērbšanās tendences, ēšanas ieradumi, vēlme pēc mantiskuma, tikumi, drosme uzstāties sabiedrībā. 

Psihosofiskais tips norāda cilvēka enerģijas krājumiem, enerģijas atgūšanas veidu, viņa garīgumu, emocionālo noturību, fizisko spēku, un spēju veikt loģiskos pamatojums. Atšķirīgākais ir tas, ka ikviens sociotips var būt dominējošs, ja viņam ir spēcīgi attīstīta psihosofiskā griba “W”, ja tā atrodas 1. kanālā.

Napoleona raksturojums ievietots no V.L. Miķelsones 2023. gada izdotās elektroniskās grāmatas: “Atrodi sevi!” To vari iegādāties J.Rozes e-grāmatas, cena 15 Eiro. https://www.janisroze.lv/lv/jra-e-gramatas/citas-e-gramatas/atrodi-sevi-e-gramata.html