Hamlets – ENFJ ētiskais intuitīvais ekstraverts17.07.2010

Rediģēts 13. martā 2024. g.  Ievietots atjaunināts Hamleta raksturojums no e- grāmatas: “Atrodi sevi!”

Sociālais pseidonīms: Koriģētājs

         
prototipi: Salvadors Dali                                                 Viktors Igo

 

Autores piebilde par Viktoru Igo.
Viktoram Igo ir nepareizi noteikts socioniskais tips –  ESFJ – Igo, jo viņš pieder ENFJ Hamleta tipam. Viņš bija draugs rakstniekam Onore de Balzakam, kurš pieder INFP- Jeseņina tipam – spoguļa attiecības. 
Franču kultūrā augstāk tiek vērtēta Igo dzeja un dramaturģija, tomēr pārējā pasaulē viņš pazīstams kā daudzu romānu autors. Igo mīlēja strādāt kails. Apģērbs viņam tika atdots tikai tad, kad viņš bija pabeidzis rakstīt dienas normu, tā viņš pavēlēja. (Šis citāts skaidri norāda uz Igo piederību Hamleta tipam. Arī Dalī bieži gleznoja kails, turklāt noziedies ar medu mušu nosēsts).  

Pirmais kanāls visspēcīgākais – programmas, pamatvērtību, mērķu kanāls. Hamletam tajā atrodas emociju ētika E -publiskā viedokļa paušanas, kolektīva gaisotnes sajušana funkcija.
Psihes pirmais kanāls nosaka dzīves programmu, mērķus, iedzimtos talantus, kolektīva gaisotnes sajušanas funkcija.

Hamleta kā ideālista dzīves vadmotīvs: Dzīvot, nozīmē būt noderīgam sabiedrībai, lēmumus pieņemt, ieklausoties sirdsbalsī, netiekties pēc materiāliem labumiem, drīzāk dalīties tajos un upurēties citu labā, saglabāt romantisku noskaņojumu!

Hamletu pamatoti var uzskatīt par vismistiskāko sociotipu šajā ģeogrāfiskajā joslā. Viņa uzvedībā atklājas dramatisms. Šķiet, ka viņš pats radījis sevi, pats sev ir Dievs, kurš pasauli veido pēc savas sejas un būtības. Viņa klātbūtne uz zemes ir tikai šķietama, savā garā viņš klejo neredzamajā, viņam vien zināmā pasaulē. Tā viņam šķiet savdabīga drošības zona, no kuras vieglāk manipulēt ar apkārtējiem.

Hamlets smalki pamana sabiedrības noskaņojumu, prātā kaldina rīcības plānus. Bieži viņa plāni atšķiras no cilvēku vairākuma. Viņu nodarbinās prātojums – kam tuvākā laikā būtu jānotiek, kādu situāciju atdzīvināt, kādu notušēt. Vienmēr viņā mājo citiem neraksturīgu, spilgtu emocionālo kontrastu gamma.

Hamlets – vispretrunīgākais sociotips, kas sevī jūt aicinājumu mainīt cilvēku likteņus, pakļaut tos, viegli iedzīvojoties daudzās lomās (maskās) un neatklājot savu būtību. Pats sevi izprot ar grūtībām, baidās sevi pakļaut analīzei.

Azartiski pēta cilvēku raksturus, viņu noskaņojumu – ciešanas, sāpes, prieku, bēdas, izprot pārdzīvojuma dziļumu, koriģē, kas, viņaprāt, nav pieņemams. Tāda emociju dažādība, dramatisms, pārraudzība un pārdzīvojumu uzkurināšana piemīt tikai Hamletam, tādēļ viņam atbilstošā sociālā loma ir veiksmīgs sabiedrības Koriģētājs.

Hamlets ir atkarīgs no apkārtējās vides noskaņojuma, sastaptās negācijas uzņem sevī pārāk personīgi. Mierīgā, garlaicīgā, drūmā sabiedrībā viņam ir garlaicīgi, ātri aptver, kā to atdzīvināt. Viņam ir tieksme mākslīgi izraisīt traģiskas situācijas. Ikvienā jaunā notikumu scenārijā viņš piemeklē atbilstošus cilvēkus, kā koriģētājs, katram iedala noteiktu lomu. Hamlets spēj īstenot savas idejas tikai tādos gadījumos, ja sava mērķa sasniegšanai sev blakus būs izraudzījis viegli ietekmējamus cilvēkus.

Hamletam vienmēr nepieciešama publika, un sadarbība (mnipulēšana) ar publiku. Ne katrreiz viņš ir aktieris, tā var būt teātra skatuve, liela organizācija, politiskā partija vai valsts politiskā skatuve. Pat nebūdams aktieris, Hamlets pamana, ko vajag paspilgtināt, ko notušēt, ko mainīt, lai publiku novestu sajūsmā un ekstāzē. Galvenais, lai viņš būtu tās sastāvdaļa.

Savas emocijas Hamlets spēj paspilgtināt līdz vis neprātīgākām izpausmēm. Viņa smiekli nav vidusmēra cilvēka smiekli, tie aplipina, paralizē; viņa joki ir pārspīlēti, dramatizēti. Viņš spēj novest masas līdz transam, hipnozei. Spēj bailes pārvērst panikā. Labprāt stāsta par līķiem, izdomātiem rēgiem, kaut ko šausminošu. Ir stresa nenoturīgs. 

Hamlets katrai situācijai piemēro savu emocionālo noskaņojumu, spēj iedzīvoties vairākos tēlos. Šī īpašība ir ļoti noderīga animācijas vai mākslas filmu radīšanai. Talantīgi pārvalda savu balsi, mīmiku, aktīvi žestikulē. Viegli maina balss tembru, ierunā sakāmo tā, ka tikai speciālists var pateikt, ka to ierunājis viens cilvēks. Bieži Hamletu vidū sastopami pantonīmas mākslinieki.

Hamletam vienmēr nepieciešams atrasties kustībā, pozitīvu emociju piepildītā vidē, kurā notiek dažādi negaidīti starpgadījumi, pat šķēršļi, kuru pārvarēšanā viņš gūst adrenalīnu. Vienmēr uzvedas tā, lai tiktu pamanīts. Zibenīgi savu uzvedību spēj mainīt pretējā virzienā.

Savu personīgo attieksmi pret citiem neizrāda, pat nespēj to noformulēt. Koriģētāju galvenokārt interesē sabiedrības vairākuma attieksme pret viņu. Viņam ir mazsvarīgi, vai attiecības ar cilvēkiem ir pozitīvas vai negatīvas, galvenais, lai tādas būtu, tikai tā viņš izjūt savas eksistences jēgu. Būdams negatīvists, rīkoja tā, lai stiprinātu savas pozīcijas.

Hamleta paziņu lokā ir maz tādu, kurus viņš sauc par draugiem, kuriem uzticas. Īslaicīgs draugs ir jebkurš, kurš Hamleta ieceres īstenošanai spēj mākslīgi nospēlēt drauga lomu. Viņam piemīt vidēji augsts empātijas līmenis, taču viņa uzmanību galvenokārt piesaista tikai traģiskas, newparastas situācijas. Tās var būt gan traģiskas, gan priecīgi saviļņojošas.  

Otrais kanāls arī spēcīgs – radošais, instruments mērķu sasniegšanai. Hamleram tajā atrodas laika intuīcija * vīzijas intuīcija- nākotnes notikumu prognozes, pagātnes kļūdu kritika, draudu nojaušana.
Psihes otrais kanāls nosaka veidu, kā cilvēks nodrošina mērķa īstenošanu.

 Hamleta manipulācijas ierocis ir laiks, kuru viņš regulē sevis labad. Strauji reaģē uz situācijas maiņu, ātri izprotot, kādā virzienā mainīt plānus.

Hamletu interesē plašas sabiedrības liktenis. Ir stratēģis, kurš noteiktā laika sprīdī izplāno katru darbību. Viņš piešķir dzīvei ritmu, nosaka notikumu attīstības tempu. Viņu uztrauc viss, kas grauj sabiedrību – karš, ūdensplūdi, dabas katastrofas, nav vienaldzīgs gadījumos, ja cilvēki paliek bez mitekļa.

Viņš uzkurina ļaudis, aicinot uz revolūciju, apvērsumiem, pastāvošā režīma gāšanu, īpaši uzsverot dzimtenes mīlestību, patriotisma jūtas, nācijas ideālus. Būdams kādas organizācijas priekšgalā, veido savu ideoloģisko gaisotni, kas ir svēta un neaizskarama. Katrs oponents tiek publiski nopulgots vai sodīts.

Hamletu motivē iekšējā unikalitātes apziņa, viņš vēlas būt citiem noderīgs, tāpēc uzņemas sabiedrībā dažādas, reizēm pat krasi atšķirīgas lomas. Vēlās būt atšķīrīgs nо citiem. Viņam parasti ir plašs interešu loks, aizraujas ar mākslu, kultūru, bieži ir ezotērisku virzienu un maģijas piekritējs.

Hamlets dzīvo ārpus šodienas, ilūziju un iedomu pasaulē, visa viņa būtība saistīta ar pagātni un nākotni. Veiksmīgi paredz tuvojošās briesmas, kritiskus pavērsienus, pat valsts apvērsumus, brīdinot par to. Viņam svarīgi būt šādu vēsturiski izšķirošu notikumu virsotnē. Reizēm augstas idejas vārdā var atdot pat savu dzīvību.

Hamletam piemīt unikālas spējas ievākt un uzkrāt ļoti dažādu informāciju, izvēlēties vispiemērotāko brīdi tās pasniegšanai. Informāciju pasniedz tā, lai sacītais cilvēkos izraisītu krasu rezonansi. Piemīt prasme pārliecināt cilvēkus, bieži pārspējot tos viltībā, izdomājot dažādus trikus, atspēkojot uzbrukumus. Visas šis īpašības bieži palīdz Hamletam iznākt sausam no ūdens.

Hamleta kā gleznotāja darbi krasi atšķiras no citiem māksliniekiem. Bez izņēmuma Hamleta gleznās tiek attēlota viņa daudzpusīgā pasaule, kurā ar pārsātinājumiem dominē visdažādākie cilvēku tēli, turklāt viņi visi atrodas kustībā. Bieži cilvēkus atveido ar neparastām sejām, galva bieži atveidota neparastā izskatā. Bieži cilvēka rokas un kājas līdzinās nevis cilvēkam, bet kādam dzīvniekam. Viņa gleznas nav vienmuļas, tajās attēloti ne tikai cilvēki, bet arī dzīvnieki, putni, draudoši tumši mākoņi, trakojošs okeāns.

Turklāt viss attēlots kustībā, kaut kas krīt no debesīm, izsviests nazis lido uz mērķi. Daudzās gleznās saskatāms Hamleta priekšstats par nākotni (piemēram, Salvadora Dalī ola). Tas viss ir viņa neparasto izdomu atspoguļojums. Tāds ir viņa dabas dots talants, kā nevienam citam no 16.

Trešais kanāls vājš-problēmu un šaubu izraisošais. Hamtetam tajā atrodas darbības loģika  / lietišķā loģika -vāja sapratīgu resursu sadales, profesionālo spēju novērtēšanas funkcija.
Trešais kanāls atspoguļo grūtības, kuras cilvēks saviem spēkiem pārvarēt nespēj.

Kaut arī Hamlets fantāzijās sevi pasniedz kā varoni, viņš vāji apjauš sev atbilstošo nišu biznesā. Pateicoties situācijas, prognozēšanas spējām, plašākai sabiedrībai var sniegt ieteikumus, kā rīkoties kritiskos brīžos.

Hamlets labi jūtās prognozējamā sabiedrībā, kurā valda stingra struktūra. Radošās aprindās veiksmīgi spēj izvērtēt darbinieku kvalifikāciju un profesionālo piemērotību, bet ārpus tām viņa prognozes ir neobjektīvas. Mēdz būt, ka viņš akli uzticas rekomendācijām, kurās bieži viļas.

Ir birokrātiskās – represīvās (kvadras) vadīšanas piekritējs, pieprasa atskaites, arī nelietderīgu procedūru veikšanu, kuru jēgu viņš pats neizprot. Viņa vadītā iestādē uzkrājas dažādu dokumentu kalni, Hamletam šķiet, ka apjomīgais dokumentu daudzums nodrošina profesionālo ticamību.

Ja iestādes priekšgalā ir Hamlets, tā bieži atrodas uz eksistences robežas. Tajā netiek stabilizēti būtiski svarīgi procesi, apkārt valda saspringta gaisotne. Pārmetumus uztver sāpīgi, mēdz meklēt attaisnojumus.

Hamleta loģikai ir vāja izpratne par lietu piederību, stāvokli un mantiskā statusa sadali. Hamlets ir filozofs, kurš pats teorijas neizstrādā, aizgūst tās no citiem. Ir spējīgs iegūt un piedāvāt daudz un dažādus faktus, kurus pats nespēj sistematizēt. Faktu un informācijas neapzināta, automātiska ievākšana notiek Hamleta duālā Maksima vajadzībām, kurš tos veiksmīgi sistematizē un izmanto. Viņam šķiet, ka faktu vākšana ir loģiska darbība. Var viltīgi piesavināt citu idejas. Bieži jauc jēdzienus – loģiskā domāšana ar savām spējām domāt loģiski. Faktiski viņa loģikai ir cits raksturs.  

No citiem gaida prognozējamu rīcību. Pats bieži izsaka pretrunīgus secinājumus. Viņš gaida skaidru informācijas izklāstu, kura paredz iekļaušanos sistēmā un ievieš pilnīgu skaidrību. Ir svarīgi rīkoties augstāko principu vārdā, kas viņa skatījumā aizstāj likumu.

Viņam jau no mazotnes veidojas sava atšķirīga sapratne par dzīves stabilitāti, par pamatiem, uz kuras nostiprinās stabila un prognozējama dzīve. Tieši tādēļ viņš aizdomīgi un neticīgi pieņem jaunatklājumus, kas apdraud viņa līdzšinējās dzīves pamatu, jo pārkārtot dzīvi saviem spēkiem Hamlets baidās.

Hamlets ir sistēmas cilvēks, nostabilizētā valstī viņš darbojas pārliecinoši. Ir hierarhijas piekritējs, ciena augstākstāvošos, ja vien tas nav pretrunā ar viņa pārliecību.

Hamlets nespēj elastīgi pielāgoties katras situācijas individuālām īpatnībām, īpaši neparedzētām, kas raksturīgas biznesam. Ekonomiskos riskus viņš izskaitļo pēc savām nojautām. Individuālā uzņēmējdarbība prasa ļoti elastīgas sistēmas izveidi, taču to Hamlets izveidot nespēj.

Ceturtais kanāls visvājākais – mobilizējošais, kompleksu, šaubu kanāls. Hamletam tajā atrodas sajūtu sensorā S -detalizēšanas funkcija, vāja procesu stabilizēšanas, komforta, kvalitātes funkcija. 
Ceturtais kanāls pastāvīgi meklē aizstāvību.

Hamlets nemīl uzņemties atbildību drīzāk to deleģē citam, var  novilcināt, pat atlikt nodomu īstenošanu. Lēmumu pieņemšana bieži notiek emociju iespaidā, kas liek darbiniekiem justies nedroši.

Hamletu neuztrauc sadzīviskie sīkumi un haoss apkārtnē. Visbiežāk viņš nezina, ar ko sākt, kā organizēt un ievest kārtību lietu pasaulē. Uzskata, ka visas mājas rūpes ir garlaicīgs pienākums. Svešā vidē sadzīves lietu kārtību, trūkumus saskata momentā, aizrādījumus netaupa. Praktiskajiem roku darbiem, kuros nepieciešama īpaša precizitāte, Hamlets nav piemērots, vājš zemes apsaimniekotājs, laukkopis, jo viņš dzīvo virs zemes, bet ne zemei. Viņam trūkst izpratnes par lauku darbu organizēšanu.

Atsevišķos gadījumos Hamlets apģērbu izmanto kā savdabīgu sociālā protesta formu. Tieši šī tipa pārstāvji iesaistās subkultūras strāvojumos, kuriem raksturīgi īpaši aksesuāri un frizūras (vēja brāļu ordenis, panki u.tml.). Apģērba ansamblī bieži izmanto nāves motīvus (gredzeni ar miroņgalvām, sakrustoti kauli u.tml.). Kritiku par apģērbu uzņem kā personas apvainojumu.

Hamlets spēj dzīvot askētiski, ignorējot savas fiziskās vajadzības, jo slikti tās izjūt. Neatšķir saslimšanu no pārejošām sāpēm. Baidās no ārstnieciskām procedūrām (piemēram, injekcijām un zobu raušanas), vienlaikus trenē savu ķermeni, izdarot sāpīgas procedūras (piemēram, pātagošanu, adatu terapijas). Mēdz nodarboties ar pašārstēšanos, izmantojot netradicionālus ārstniecības līdzekļus (piemēram, urīna terapija). Viņa ēdienkartē dažkārt ietilps kopā nesavienojamas sastāvdaļas (medus ar sīpoliem).

Hamletam ir nestabils pašvērtējums, pat niecīgu piezīmi uzņem kritiski. Sevi pasniedz kā ļoti svētu un tikumisku cilvēku. Pretrunā tam ir Hamleta sievietes vēlme pozēt kailai. Savukārt vīrieši atšķirīgi izprot jēdzienu – ģimeniskums, novēroti gadījumi, kad pat publiski atpazīstamas personas piekopj divsievību. Pretrunīgi sludina, ka ģimene – tā arī ir daļa no sistēmas, tajā jābūt drošībai, uzticībai.

Novērota tendence, ka Hamleta sieviete nelabprāt uzņemas bērnu audzināšanu. Viņa pielīdzināma mātei-dzeguzei, jo ir gadījumi, ka viņas bērnus audzina pašas māte, vai tuvākie radi.

Hamleta ārējās pazīmes

Hamleti pārsvarā ir kalsnas, taču mēdz būt arī pilnīgas miesas būves, bet ķermeņa svars izvietojas vienmērīgi. Augumam raksturīgs staltums, majestātiskums, pat augstprātība. Pleci taisni, pagriezienos kustībām maz lokanības. Stobra kauli ir gari. Rokas spēcīgas, sveicienam padod stingru satvērienu. Kalsnajam Hamletam pirksti gari, delna šaura, bet pilnīgas miesas būves Hamletam delna plata, pirksti normāla garuma.

Galvas forma iegarena, ir tieksme galvu turēt paceltu, bieži viņa skatiens vērsts pāri partnera galvai, izvairoties skatīties acīs. Viņa gaita ir strauja, darbīga, kustības samērā nervoza, svaidīgas, roku atvēziens plašs, līdz plecu locītavai. Var rādītājpirkstu vērst pret skatītāju. Viņam no dzimšanas ir slikta kustību koordinācija.

Sejas forma klasiski veidota, bez izvirzījumiem uz āru, sejā atspoguļojas viņa garastāvoklis. Viņa acis ir kā spogulis, kurās brīžiem manāmas, dusmas, naids, brīžiem tajās atspoguļojas izbrīns, bailes, apātija, dažkārt gurdenums. Strauji mainās sejas mīmika, ir brīži, kad viņa acīs manāma ugunīga kvēle, emociju pārpilnība. Hamlets maz un reti smaida, bet, ja smejas, tad līdz pat ārprātīga cilvēka histērijai.

Hamleta garderobe ir tikpat pretrunīga kā viņa iekšējā būtība. Tajā var būt augstvērtīgi un ekskluzīvi apģērbi, taču to kopšanai un uzturēšanai netiek veltītas pūles.

Hamleta sieviete
Uz foto vērojiet kā Hamletas sevi pasniedz, kas nepiemīt cita sociotipa sievietēm. Apģerbā manāms gan aristokrātisms, gan senatnīgums, karnevālisms, aktierisms.

Viņa ir atpazīstama pēc apģērba, kurš mēdz būt spilgtā krāsu salikumā (karnevāla tērpi), kura detaļas savstarpēji neharmonizē. Spējīga izdomāt visneordinārākās frizūras, matus grezno krāšņas detaļas – lentas, pušķi, ziedi, aristokrātiskas cepures.
Novērots, ka Hamleta sievietei grūtības sagādā regulāri sekot savam ārējam tēlam, tērpam. Tērps var būt arī saburzīts, nesvaigs, bezgaumīgs. Apģērbus izvēlās, sākot no klasiskā, stila līdz avangardiskam un pat karnevāliskam stilam, kurš dažkārt pielīdzināms arī čigāniskajam stilam – spilgts, košs, raibs. 
Hamletai nepieciešams, lai to ievērotu, lai pēc iespējas vairāk viņa savirmotu gaisu savā apkārtnē. Šim mērķim tiek pielietotas gandrīz visas: neparasts matu griezums, kurš kādreiz ir garāks, vai īsāks, kā pieņemts (var arī bez matiem), neparasta matu krāsa vai dažādi to kombinējumi, tetovējumi.Ir tendence fotografēties kailai, vai atkailinātai. Arī sarunāties viņa mīl pārāk skaļi, jeb pretēji – čukstus.

Apģērbs bieži sastāvs no daudzu atsevišķu komponentu salikuma. Bieži tērpā apvienotas spilgtas, savstarpēji nesaderīgas krāsas, piemēram, sarkans ar zaļu. Aksesuāri bieži nav saskaņoti, acīs krīt kāda detaļa, kas slikti sader ar kopējo tēlu. Izvēloties apavus, dod priekšroku praktiskumam, bet ne elegancei.

Hamleta vīrietis
Arī Hamleta vīrieša vizuālais izskats krietni atšķiras no citiem sociotipiem. Zīmīga detaļa Hamleta vīrieša vizuālā tēlā ir mākslinieciski veidotās bārdas un arī ūsas, kura tiek veidota kādā noteiktā stilā, kuru viņam ir bezgala daudz. Daži uz vaiga ataudzē bārdu pankūkas izskatā vai ataudzē kā kazas bārdu. Bārdu pim bizītē. Mēdz ataudzēt garas ūsas, kuru gali dekoratīvi atliekti uz vaiga, pat ielakoti, kas nav pamanāms citiem sociotipiem.

 

 

 

 

 

Bieži vīrietis atlaiž garus matus, iepin tajos dredus, vai veido avangardiskas frizūras, iekrāso matus pat vairākos toņos. Garos matus sasien zirgastē. Mīl izskūt deniņus vai pakauša daļā matus saceltus uz augšu, nofiksējot tos ar laku. Ir sociotips, kurš visvairāk iecienījis tetovējumus.

 

 

 

 

 

 

Katra socioniskā tipa apraksts nav jāuztver kā dogma. Kaut arī sociotips dzīves laikā nemanās, taču apskatīt tikai klaju sociotipa aprakstu, nesasaistot ar psihosofisko aprakstu, būtu neobjektīvi. Katram socioniskajam tipam ir 24 psihosofiskie apakštipi. Tā ietekmē krasi var mainīties sociotipa ķermeņa apjoms, ģērbšanās tendences, ēšanas ieradumi, vēlme pēc mantiskuma, tikumi, drosme uzstāties sabiedrībā. 

Psihosofiskais tips norāda uz cilvēka enerģijas krājumiem, enerģijas atgūšanas veidu, viņa garīgumu, emocionālo noturību, fizisko spēku, un spēju veikt loģiskos pamatojums. Atšķirīgākais ir tas, ka ikviens sociotips var būt dominējošs, ja viņam ir spēcīgi attīstīta psihosofiskā griba W.

Hamleta raksturojums ievietots no V.L. Miķelsones 2023. gada izdotās elektroniskās grāmatas: “Atrodi sevi!” To vari iegādāties J.Rozes e-grāmatas, cena 15 Eiro. https://www.janisroze.lv/lv/jra-e-gramatas/citas-e-gramatas/atrodi-sevi-e-gramata.html

 

 

Par Hamleta vīriešiem.
Tas ir sociotips, kurš ātri iedzīvojas nepazīstamās kompānijās, tajās uzvedas droši, nepiespiesti, pat izaicinoši. Reizēm šķiet, ka viņš tīši izrādās, viņa teatrālā apģērba, gan teatrālās uzvedības dēļ.
Hamlets nav latviešu mentalitātes tips, tas krietni atšķiras no latviskā klusā, neemocionālā tipa, atšķirīgs arī pēc aziātiskās sejas izteiksmes.
Atšķiras ar īpaši izteiksmīgu, pat ugunīgu acu skatu, dzīvu, izteiksmīgu runu, kuru pavada efektīgi žesti, koķetērija. Zīmīgi, ka izvairās skatīties partneres acīs, tas pamanāms uz foto.
Hamleta vīrietis, kā neviens cits tips, izceļas ar sava tēla pasniegšanas stilu, gan tērpu izvēles ziņā, gan frizūras, gan tieksmē ataudzēt neparastu bārdu. Nebaidās publiski atkailināt krūšu daļu, kas nav novērojas citiem tipiem.