Socionisko funkciju izpausme12.01.2012

Faktori, kuri ietekmē cilvēka rīcību.

Rediģēts 08. decembrī, 2025. gadā.

Karls Gustavs Jungs cilvēka uzvedību, rīcību un izturēšanos izskaidroja ar psihē izvietoto funkciju darbību. Par psihes funkcija dēvē noteiktas cilvēka rakstura iezīmes. Psihes funkciju ietekmē cilvēks pieņem atbilstošus lēmumus. Citai funkcijai par to pašu darbību lēmums var būt līdzīgs, pretējs, vai pat nepieņemams.

Funkcijas cilvēka psihē darbojas automātiski un nav pakļautas kontrolei. Cilvēka spriedumi un viņa rīcība notiek automātiski. Ja cilvēks izrāda pretestību savas psihes funkcijas darbībai, viņš faktiski cīnās pret savu “ES”. Protams, zināmos apstākļos cilvēks, un uz neilgu laiku var pielāgoties jebkura sociotips cilvēkam, taču nesaderīgās attiecībās ilgstoša pielāgošanās būs neauglīga, neveicinās izaugsmi, radīs spriedzi, cilvēks neizjutīs laimes sajūtu. Visa tā rezultātā  ar laiku pat izraisīs nopietnu saslimšanu.

Socionikas dibinātāja Aušra Augustinavičute (lietuviete) precizējusi un  noveda līdz pilnībai psihes funkciju dabu. Pavisam psihes modelī ir 8 funkcijas – četras apziņā, vai Mentālā gredzenā un četras zemapziņā, vai Vitālajā gredzenā. Visas 8 psihes funkcijas noteiktā secībā izvietojas 8 psihes kanālos.
Lai lasītājs labāk izprastu psihes modeļa veidošanos, uzmodelēsim Balzaka psihes modeli (atspoguļots attēlā). 

Vispirms uzmodelēsim apziņas, gan zemapziņas, blokus uz vienas taisnes, vienu otram blakus. Iedomāsimies, ka apziņas blokā vietu aiz 2. un 3.kanāla nogriežam un pulksteņa rādītāja virzienā griežam 3. kanālu zem 2; un 4. kanālu zem 1. kanāla.

Turpmāk it kā nokopējam apziņas bloku, izveidojas zemapziņas bloks, tikai viņā informācija rit pretēji pulksteņa rādītājiem, funkcijas iekrāsojas pretējā krāsā. Zemapziņas bloks ir apziņas bloka kopija.

Socionikā pastāv stingrs psihes funkciju iedalījums, bez kuru izpratnes priekšstats par psihes funkcijas darbību būs nepilnīgs. Katru psihes funkciju var aprakstīt pēc trijiem parametriem.
Pirmais dalījums – pēc darbības procesa. Iracionālās (P) funkcijas ir iesaistītas informācijas uztveršanā, savukārt racionālās (J) funkcijas ir iesaistītas lēmuma pieņemšanā.
Otrais dalījums – pēc to izpausmes, vai vertuma. Ekstravertās (E) funkcijas ir vērstas uz progresu, paplašināšanos, kvantitāti. Turpretī intravertās (I) funkcijas ir vērstās uz stabilizēšanos, padziļināšanu, kvalitāti.
Trešais dalījums – pēc darbības virziena.
Statiskās funkcijas (introvertās 3. un 4. kanālā; ekstravertās 5. un 6 kanālā) ir koncentrētas uz nekustīgu stāvokļu apzināšanu noteiktā telpā un laikā.
Dinamiskās funkcijas (introvertās atrodas 1. un 2.; ekstravertās – 7. un 8. kanālā)– uz kustības apzināšanu laikā un telpā.

Minēsim salīdzinājumu. Ekstravertam labāk nodarboties ar vairumtirdzniecību, bet introvertam — ar mazumtirdzniecību. Pirmajā gadījumā rūpes par kvalitāti ir minimālas, bet iespēju loka paplašināšana maksimāla. Otrajā gadījumā introverts izrāda rūpes par kvalitāti (līdz maksimumam), taču iespēju loka paplašināšana ir minimāla, kas introvertam nav nepieciešama. 

Pavērosim zemāk ievietoto tabulu, kurā atspoguļots šī iedalījuma apkopojums.

Ikviens cilvēks piedzimst ar noteiktu sociotipu, kurš dzīves laikā nemainās. No dzimšanas cilvēkam divas funkcijas ir spēcīgas un divas vājas. Pētījumu par smadzeņu darbību apstiprina, ka smadzeņu puslodes nefunkcionē līdzvērtīgi. Viena smadzeņu puslodes daļa katram cilvēkam ir simtreiz efektīvāka par otro, jo patērē simts reizes mazāk enerģijas un darbojas ar daudz lielāku ātrumu.
Ja Tu jau esi paspējis noteikt savu sociotipu, tad, izlasot šo nodaļu, iespējams, būsi guvis pārliecību par savu spēcīgāko funkciju. Atcerētie, ka Tev šī spēcīgā funkcija darbojās jau kopš bērnības, tā Tev bija primārās, funkcijas aspektā darbības padevās bez grūtībām. 

Pēc lasītāju un interesentu vēlmes biedrība “Socionika” Rīgas socionikas skola (V.L Miķelsone un E. Krumholts) veica visu psihes funkciju nozīmes dziļāku un saprotamāku skaidrojumu, kurš precīzāk izskaidro funkcijas jēgu. 

Vispirms apskatīsim ekstravertās funkcijas. 

Iespēju intuīcija I – jaunā redakcijā – izzināšanas, izdevības ķeršanas intuīcija.
Visspēcīgāk izteikta tā ir: Donkihotam un Hakslijam, jo intuīcija atrodas psihes pirmajā kanālā. Viņu interesi piesaista viss jaunais, nezināmais un neikdienišķais ko pamanījuši apkārtnē. Viņi vēlas visu izmēģināt paši. Izzināšanas funkcijas izpausmes: 

• interesi izraisa viss neparastais, aizraujas ar vārdu spēlēm;
• ātri pamana perspektīvu lietu aizsākumus un ar aizrautību tos meklē, paši tajos iesaistās;
• viegli piemērojas atbilstoša perioda prasībām, attīstot nepieciešamās iemaņas un spējas;
• dažbrīd asi aizstāv savus talantus un neļauj šaubīties par tiem;
• atvērts novatoriskiem risinājumiem un popularizē tos;
• bieži īstajā brīdī atrodas īstajā vietā, maksimāli izmanto iespējas, kādas pamanījis pasaule;
• savā dzīves laikā, kā no puzles gabaliņiem, krāj pasaulē pieejamo informāciju, bieži izsaka ticamas prognozes par notikumu attīstību, bieži pat vairākus desmitus gadus tālā nākotnē.

Emociju ētika E – jaunā redakcijā – publiskā viedokļa paušanas, kolektīvās gaisotnes uztveršanas funkcija. Visspēcīgākā tā ir: Igo un Hamletam. Viņiem dziļu interesi izraisa saskarsme ar cilvēkiem, aizraujot citus dzīves baudīšanā. Publiskā viedokļa funkcijas izpausmes:

• jūt sabiedrības dzīves pulsu un iedvesmo to izbaudīt;
• izjūt sabiedrības gaisotni (pat plašā mērogā), spējīgi to mainīt;
• ar savu piemēru rāda, kā pieņemts uzvesties sabiedrībā;
• viņiem nepieciešams pozitīvs sabiedrības vērtējums;
• spējīgi aizraut un uzlādēt citus, pat lielas tautas masas;
• apveltīti ar daudzpusīgu ķermeņa valodu (žestiem) un plašu balss diapazonu;
• veiksmīgi informatori, izgaismo visas noklusētās problēmas, rūpējas, lai tās tiktu risinātas;
• apelē pie sabiedrības vērtībām, konfrontē ar tām apkārtējos;
• aizstāv likteņa pamestos, un atdraudētos, slimos, invalīdus;
• iestājas par to, lai sabiedrībā valdītu drošība un stabilitāte.

Varas sensorā F – jaunā redakcijā – izdzīvošanas, organizatorisko spēju, procesu pabeigšanas funkcija. Šiem sociotipiem piemīt reāla dzīves uztvere, vienmēr gatavi darboties un darbā iesaistīt citus. Visspēcīgāk varas sensorā funkcija  piemīt: Žukovam un Napoleonam. Sabiedrības iekustinātāji konkrētai darbībai. Varas sensorās funkcijas izpausmes:

• dzīvo šeit un tagad”, neatliek uz rītdienu to, ko var izdarīt šodien;
• tver dzīvi lielās devās, pie sīkumiem nekavējas, tāpēc bieži sasniedz pamanāmus rezultātus;
• ierauga katras lietas vietu telpā, formu, kvalitatīvās īpašības un estētiku;
• maina visu, kas neatbilst priekšstatiem par realitāti un reālajiem apstākļiem;
• strikti dala pasauli “manējā” un “svešā”, paplašina savas teritorijas robežas;
• kategorisks un uzstājīgs savos spriedumos;
• novērtē spēku samēru un pretinieka iespējas, nepakļaujas vājākam;
• saimniecisks, piemīt meistara talants, gaumes un stila izjūta.

Darbības loģika P – jaunā redakcijā – lietišķā, resursu sadales, profesionālo spēju novērtēšanas funkcija. Tie ir apziņas un pienākumu cilvēki, bezjēdzīgi nedarbojas, bet ar savu ietekmi panāk pamanāmas pārmaiņas. Visspēcīgāk tā piemīt: Džekam un Štirlicam. Viņi nežēlo spēkus, lai paveiktu ieceres. Taisnīgi. Darbības loģikas funkcijas izpausmes:

• automātiski ģenerē darbības plānu, veicamo uzdevumu secību;
• saplūst ar darba procesu tiktāl, ka reizēm neapjauš, cik daudz laika nostrādāts;
• viegli izpilda pienākumus, kuros jāveic vienas un tās pašas operācijas;
• prasmīgi izmanto informāciju no ārpasaules – likumus, noteikumus, metodikas u.c. – kurus pielieto mērķu sasniegšanai;
• ar informāciju rīkojas kā ar formulu, pēc kuras izvērtē lietderību, vajadzību, galarezultātu;
• uzmana taisnīgu resursu sadali sabiedrībā;
• sastāda instrukcijas un metodikas, lai stabilizētu darba procesus;
• darbojas ar vairākām šaurām sistēmām, analizē to mijiedarbību, attīsta un pilnveido. Līdzko noslīpēta viena sistēma, pēta nākošo.

Nākamās apskatīsim intravertās funkcijas. 

Sajūtu sensorā S – jaunā redakcijā – detalizācijas, procesu stabilizēšanas funkcija. Skrupulozi un precīzi darbībā, pēc dabas neatkarīgi cilvēki. Maņu ietekmē, spēj mainīt apkārtni, to labiekārtojot. Visspēcīgāk tā piemīt:  Dimā un Gabēnam. Sajūtu sensorās funkcijas izpausmes:

• no apkārtējo ietekmes nodrošina savas dzīves telpas aizsardzību – nepārveido apkārtni, bet pielāgojas tai;
• izjūtu nepieciešamību būt pēc iespējas neatkarīgam no visa, kas traucē ikdienas dzīvi;
• spēcīgi attīstītas maņas, tāpēc līdz niansēm uztver smaržu, garšu, pieskārienus, baudas;
• viss, ko maņas nepieņem, atbilstoši situācijai tiek koriģēts;
• izdara tikai nepieciešamo, atmetot visu lieko;
• dievina pasīvo atpūtu, prot pareizi sadalīt darbam paredzēto laiku;
• netīko pēc plašuma, savu komfortu un apmierinājumu rod ierobežotā telpā, padarot to mājīgu;
• pasauli redz smalkās detaļās, prot priecāties par katru mazāko dzīves sīkumu;
• neizceļas ar lielu aktivitāti, bet vajadzīgo padara labā kvalitātē;
• teicami izpilda operācijas, kur nepieciešams izstrādāt sīkas detaļas.

Struktūru loģika L – jaunā redakcijā – sistēmu,  stingras procedūras ievērošanas un kontroles funkcija. Visspēcīgākā tā piemīt: Maksimam un Robespjēram.  Tie ir reglamenta un sistēmas cilvēki, gandrīz neietekmējami. Struktūru loģikas funkcijas izpausmes:

• tic savu domu un spriedumu pareizībai, nebaidās aizstāvēt savu taisnību;
• saskata likumsakarības lietās un parādībās un izskaidro to cēloņus pēc savas izpratnes;
• neietekmējami, ar grūtībām pieņem citu viedokli;
• saprot, kādos rāmjos ievietot priekšmetu vai parādību, lai analīzes gaitā gūtu pēc iespējas vairāk faktu;
• pēc noteiktām likumsakarībām automātiski strukturē, klasificē, grupē un savirknē informāciju;
• pieņem tikai to informāciju, kura labi izprotama un, kura pamatojas pieredzē;
• savstarpējās attiecībās ir hierarhijas ievērošanas piekritēji;
• nepieļauj sagraut savu principialitāti un nelokāmību;
• dzīves laikā veido savu sistēmu, ar kuras palīdzību regulē visas attiecības.

Laika intuīcija T – jaunā redakcijā – vīzijas, draudu nojaušanas funkcija. Dzīvo ar savu pasaules kārtības un savas darbības izpratni. Intelektuāļi, kuru darbība vērsta uz jauninājumu pamanīšanu un to ieviešanas jēgu. Visspēcīgākā tā piemīt: Jeseņinam un Balzakam. Laika intuīcijas funkcijas izpausmes: 

• domās ļoti bieži ceļo laikā, iegūstot vīziju – nojausmu par reāla mērķa sasniegšanas nepieciešamību;
• dzīvo ar izpratni par laika rituma ietekmi uz pasauli un tā izmantošanu pēc sava skatījuma;
• gūst iekšēju nojausmas apstiprinājumu, reizēm brīdinājumu, par kāda procesa iestāšanos;
• intuitīvi jūt, kad ir jēga riskēt un, kad labāk no riska atturēties;
• pielāgo laika ritumu saviem apstākļiem, bieži tas nesakrīt ar citiem. Balzaks vairāk vērsts uz pagātni, Jeseņins uz nākotni;
• notikumu izklāstos ātri konstatē pretrunas;
• kritizē straujus un neapdomātus pārmaiņu ieviešanas tempus;
• dzīvo harmonijā ar sevi – nesarausta sevi gabalos, nepārstrādājas.

Attiecību ētika R – jaunā redakcijā – attieksmes, personīgo īpašību izvērtēšanas funkcija. Visspēcīgākā tā  ir: Draizerim un Dostojevskim. Neuzbāzīga attieksme pret citiem, cilvēciskā faktora piekritēji, ētiskie sargi. Attiecību ētikas funkcijas izpausmes:

• neuzkrītoši un neuzbāzīgi prot veidot labvēlīgu attieksmi ar citiem;
• ietur emocionālo distanci, nedominē sabiedrībā;
• izprotot, kam drīkst vai nedrīkst tuvoties;
• tic savām iekšējām vērtībām un sargā tās no svešas ietekmes;
• dziļi izjūt otra cilvēka emocionālo stāvokli;
• savstarpējās attiecībās ievēro zelta vidusceļus;
• dzimuši kā sabiedrības uzraugi, viņiem pastāv rakstīti un arī nerakstīti savstarpējo attiecību likumi;
• citus cilvēkus emocionāli nepakļauj, un neizšķiež savas emocijas;
• spēj atšķirt patiesas jūtas, vaļsirdīgu sarunu no samākslotas izturēšanas un glaimiem;
• netiecas pēc slavas un popularitātes.

Tāds lūk, ir cilvēka darbības, rīcības, attieksmes un lēmumu pieņemšanas izskaidrojums, kuru maina un ietekmē ikviena socioniskā tipa psihosofiskas tips.