Četri stresa izturības veidi28.01.2020
Rediģēts 08. 01. 2026.g.
Darbs ir cilvēka ikdienas dzīves sastāvdaļa, kurā viņš pavada vidēji četrdesmit stundas nedēļā. Darbā cilvēks ir spiests uzturēties ne pēc savas gribas un sajūtām izvēlētā kolektīvā, tādēļ dažkārt biežāk nokļūst stresa situācijās, jo tas kļūst par daļu no mūsdienu cilvēka dzīves. Tomēr jāatzīmē, ka katrs sociotips (atkarībā no sava psihosofiskā tipa) uz stresu reaģē dažādi.
Socionikas autori pēc izturības stresu iedalījuši četrās grupās. Izturība pret stresa radītām situācijām ir ļoti svarīgs faktors izvēloties profesiju vai ieņemamo amatu.
Zinātnieki uzskata, ka mērens stress palielina uzmanību, uzlabo organisma somatiskos rādītājus, norūda cilvēku. Bez stresa nebūtu iespējams pielāgoties jaunajai situācijai. Bet, ja stress uzkrājas, ja mēs nepaspējam atgūties no viena stresa viļņa, bet mūs jau uzklāj cits, tad tas izdara savu postošo iedarbību uz cilvēka psihi.
Izrādās, ka pats par sevi stress ne vienmēr ir bīstams, un tas nav tik postošs, kā šķiet, bet reizēm pat ļoti noderīgs. Stress ir trenējošais faktors, bez tā mūsu organisms un mūsu psihe būtu pārstājuši rūdīties. Stress veicina iziet no komforta zonas, pretēji neturpinātos cilvēka attīstība. Būt dzīvam nozīmē izjust stresu.
Bet kā ir tad, ja cilvēks pārdzīvo biežu stresu?
Tad tas ir bīstams un kaitīgs organismam. Psiholoģijā to dēvē par distresu, kad vienai stresa situācijai nāk klāt vēl citas, kad, vēl neatguvies no sarežģītiem apstākļiem, cilvēks nokļūst jaunos stresu izraisošos apstākļos. To var salīdzināt kā peldēšanos jūrā spēcīgas vētras laikā, kad neesi paspējis iznirt no viena viļņa, virsū gāžas nākošais.
Tieša stresa gadījumos katram sociotipam izpaužas pazīmes, kuras nosacīti sadalāmas četrās grupās. Ikviena no četrām stresa intensitātes grupām raksturojas ar atšķirīgu stresu izraisošu ietekmes ātrumu, norādot kā tips ar to tiek galā. Alegoriski tās atspoguļo, cik stipras vētras brāzmas sociotips spēj izturēt, bet kādas pārsniedz organisma iespējas pretoties. Tās palīdz vai traucē stresa situācijas pārvarēšanu, un skaidro iespējamos risinājumus pārslodzes gadījumos, kā arī norāda pieņemamāko veidu stresa stabilitātes paaugstināšanai.
Socioniskā pieeja atklāj, ka dažādu tipu cilvēkiem vispārējās rekomendācijas stresu un krīžu pārvarēšanai var būt pilnīgi bezjēdzīgas (un pat pretnostatītas!). Izmantojot tādus mehānismus, kas ir organiski tuvi vienam tipam, citam var izrādīties pilnīgi pretēji un kaitēt viņam.
Bezjēdzīgs uzmundrinājums stresa gadījumos ir: “Saņem sevi rokās!” Vēl bezjēdzīgāks ir padoms: “Nereaģē uz to!” Tik un tā katrs sociotips stresa situācijās reaģēs tieši ar savam tipam piemītošām īpatnībām.
Šodien kultūrā ir parādījies jēdziens “Izdegšanas sindroms”, tas notiek gadījumos, kad cilvēkam regulāri ik dienu jāveic pārāk liela darba slodze. To var veikt kādu neilgu laika periodu, bet katrs sociotips pārslodzi izjūt atšķirīgā laika periodā. Tas izraisa ne tikai stresa situāciju, bet dažos gadījumos beidzas ar ļoti nopietnu saslimšanu. Ir novēroti gadījumi, kad sportists, ignorējot pārslodzi, nomirst spēles laikā.
V.L. Miķelsone un E. Krūmholcs nepiekrīt Jakubovskas iedalījumam. Viņu skatījumā 2. grupa “Norūdīšanās stresā” samaināma vietām ar 3. grupu – “Stresu bremzējošie”. To viņi pamato ar to, ka Donkihots no 1. kvadras un Napoleons no 3. kvadras kā kvadru līderi pieder sangviniskam temperamentam, kuri uzskatāmi kā vieni no stresa izturīgākiem. Savukārt Igo un Džeks pieder pie holēriskā temperamenta, kura ietekmē sociotipi strauji un eksplozīvi reaģē uz stresu.
Vispirms pavērojam tipu temperamentus, zemāk ievietotā tabulā, no kā atkarīga uzņēmība pret stresu.
Sociotipu iedalījums pēc temperamenta.
| Sangviniķi Viegli adoptējas negaidītās situācijās, viegli pārvar stresa situācijas. I L ENTP – Donkihots, 1.kv. F L ESTP – Žukovs, 2. kv. F R ESFP – Napoleons, 3.kv. I R ENFP – Hakslijs. 4. kv. |
Holēriķi Stresa situācijās emocionāli izlādējas, tādēļ ir stresa nenoturīgi. E S ESFJ – Igo, 1.kv. E T ENFJ – Hamlets, 2.kv. P T ENTJ – Džeks, 3.kv. P S ESTJ – Štirlics, 4.kv. |
| Flegmātiķi Kaut arī stresu pārvar mierīgi, bet stresā spējīgi izteikt dzēlīgus vārdus. L I INTJ – Robespjērs, 1. kv. L F ISTJ – Maksims, 2.kv. R F ISFJ – Draizers, 3. kv. R I INFJ – Dostojevskis. 4.kv. |
Melanholiķi Stresa situācijās tiek izsisti no līdzsvara, jūtas diskomfortabli, bet savaldīgi. S E ISFP – Dimā, 1.kv. T E INFP – Jeseņins, 2.kv. T P INTP – Balzaks, 3.kv. S P ISTP – Gabēns. 4.kv. |
Stresa noturības četri iedalījumi (pēc V.L. Miķelsones un E. Krūmholca).
| 1. Elastīgie – stresa noturīgie, aristokrāti FL ESTP – Žukovs, 2. kv. TE INFP – Jeseņins, 2. kv. IR ENFP – Hakslijs, 4. kv. SP ISTP – Gabēns. 4. kv. |
2. Sīkstie – stresā gūst rūdījumu, demokrāti IL ENTP – Donkihots, 1. kv. SE ISFP – Dimā, 1. kv. FR ESFP – Napoleons, 3. kv. TP INTP – Balzaks. 3. kv. |
| 3. Stresa bremzējošie, demokrāti ES ESFJ – Igo, 1. kv. LI INTJ – Robespjērs, 1. kv. PT ENTJ – Džeks, 3. kv. RF ISFJ – Draizers. 3. kv. |
4. Stresa nenoturīgie, aristokrāti ET ENFJ – Hamlets, 2. kv. LF ISTJ – Maksims, 2. kv. PS ESTJ – Štirlics, 4. kv. RI INFJ – Dostojevskis. 4. kv. |
Tabulā pamanīsiet, ka piederība pie viena noteikta stresa izturības veida iedalās pēc kvadrām un duāliem pāriem tajās. Duālās un aktivizācijas attiecības ir vienīgās, kurās cilvēks var pilnvērtīgi atslābināties no stresa radītiem pārdzīvojumiem.
Cilvēka psihe ir tā veidota, ka duālo vai aktivizācijas attiecību partneris spēj dot pareizu “programmu”, kas palīdz pārvarēt faktiski jebkuru krīzes situāciju.
Visās pārējās attiecībās stress vairāk vai mazāk tiek uzkurināts un cilvēks negūst sapratni no partnera, īpaši revīzijas, konflikta, superego, sociālā pasūtījuma attiecībās.
1. Stresa noturīgie, elastīgie. Iracionalitāte, rezultāts, aristokrāti. Žukovs, Jeseņins, Hakslijs, Gabēns.
Uz rezultātu vērstie tipi labi apzinās procesa sākumu un beigas, tāpēc var pietiekoši skaidri saprast, kurā posmā sākies stress, un ir spējīgi pārslēgties uz tā cēloņu novēršanu. Nestabilos apstākļos iracionalitāte ļauj viegli mainīt pieņemto lēmumu. Ekstremālās situācijās labi risina uzdevumus. Nelielus sarežģījumus neuzskata kā stresu, tāpēc paši var neapzināti radīt stresa situācijas. Negaidīta situācijas maiņa viņus mobilizē, dod jaunus spēkus.
2. Gūst rūdījumu stresā, sīkstie. Iracionalitāte, process, demokrāti. Donkihots, Dimā, Napoleons, Balzaks.
Uz procesu vērstie sociotipi slikti apzinās procesa sākumu un beigas, viņi ieslīgst darbība un grūti pārslēdzas uz citu. Taču, ja rodas nepieciešamība tos mainīt, iracionalitāte viegli ļauj to darīt, neradot liekas stresa situācijas. Gadās, ka iepriekš iesāktais process paliek nepabeigts. Tādi darbi var arī iekrāties, īpaši intuitīvajiem tipiem. Ekstremāliem apstākļiem adoptējas pakēpeniski. Ja reiz izgājuši “izdzīvošanas skolu”, viņiem palielinās stresa izturība.
3. Stresu bremzējošie . Racionalitāte, rezultāts, demokrāti. Igo, Robespjērs, Džeks, Draizers.
Uz rezultātu vērstie sociotipi labi apzinās procesa sākumu un beigas, tāpēc skaidri saprot, kur var sākties stress, un var pārslēgties uz tā cēloņu novēršanu. Bet, kā racionālistiem, viņiem ir ļoti grūti mainīt mērķi, lai novērstu stresu. Viņi uzskata stresu par treniņu, katrs no jauna piedzīvots stress līdzīgās situācijās nostiprina viņu stresa noturību, tāpēc ilgstošā laika periodā viņiem piemīt liela strasa izturība. Viņi pretošanās taktiku maina pret norobežošanos. Treniņu nolūkos paši spējīgi sarīkot sev un arī citiem stresa situācijas.
4. Stresa nenoturīgie. Racionalitāte, process, aristokrātija. Hamlets, Maksims, Štirlics, Dostojevskis.
Uz procesu vērstie sociotipi slikti apzinās procesa sākumu un beigas, viņu darbība ievelkas, viņiem ir grūti pārslēgties no vienas darbības uz otru un viņi vissliktāk iztur negaidītu stresu. Racionalitāte liek ievērot pieņemto lēmumu un sasniegt noteiktu mērķi. Tas rada zināmu sarežģītību, jo mainot mērķi, grūti izsargāties no stresa situācijām. Kā sekas rodas nestabilitātes sajūta, jo nespēj laikus uz to reaģēt. Tādos gadījumos stresa situācija var ievilkties, un viņiem ir grūti nonākt pie gala rezultāta. Ilgstošs stress viņus iekšēji salauž.
Raksta pamatdomas autori: Tatjana Prokofjeva, A. Cigenovs kā arī V.M. Miķelsone, E. Krumholts.