Sabiedrības uzskats par ideālu partneri12.03.2014

Sabiedrībā ir izveidojies un nostiprinājies noteikts uzskatu kopums, kādam jābūt īstam vīrietim un īstai sievietei, lai iepazīšanās sākumā piesaistītu partneri. Lielākai daļai sieviešu izveidojas Īstā vīrieša tēls, piedēvējot viņam noteiktas rakstura iezīmes, kas gadu gaitā netiek gandrīz mainītas. Katra sieviete sapņo par vīrišķīgu vīrieti. Tādam Īstam vīrietim jābūt:

• aktīvam, atvērtam kontaktiem, spējīgam virzīt, bīdīt, ietekmēt procesus, spējīgam uzturēt un aizsargāt ģimeni, iekļauties sabiedrībā,  – socionikas terminoloģijā tas atbilst ekstraversijai – E;
• apveltītam ar fizisko spēku, autoritāte, mērķtiecīgam, saimnieciskam, koptam un galantam uzvedībā – socionikas terminoloģijā tas atbilst sensorai iezīmei – S;
• saprātīgam rīcībā, savaldīgam, smalkjūtīgam, spējīgam nopelnīt, norobežoties no emocionālās ietekmes – socionikas terminoloģijā tas atbilst loģiskai iezīmei – T;
• stabilam, prognozējamam, spējīgam darboties plānveidīgi, spējīgam darbus iesākt un pabeigt – socionikas terminoloģijā tas atbilst racionalitātei – J.

Saliekot kopā iegūtās rakstura iezīmes, konstatējam, ka apraksts atbilst Štirlicam ESTJ.

Savukārt vīrieši arī veido Īstas līgavas tēlu, piedēvējot vairāku īpašību kopumu, kas bieži vienā personā nav apvienojamas. Viņuprāt, Īstai līgavai jābūt:

• pacietīgai, spējīgai saglabāt mieru un līdzsvaru, spējīgai uzklausīt partneri un pielāgoties viņam, izprast ģimenes iekšējo pasauli – socionikas terminoloģijā tas atbilst intraversijai  – I;
• smalkjūtīgai, padevīgai, ar garīgi bagātu iekšējo pasaulei – socionikas terminoloģijā tas atbilst intuīcijai  – N;
• sirsnīgai, līdzjūtīgai, saticīgai, ar prasmi valdzināt, kopt attiecības – socionikas terminoloģijā tas atbilst ētikai  – F;
• elastīgai, gatavai pārmaiņām, spējīgai izturēt un pārvarēt krīzes un mainīgas situācijas – socionikas terminoloģijā tas atbilst iracionalitātei – P.

Saliekot kopā iegūtos rakstura iezīmju apzīmējumus, konstatējam, ka apraksts atbilst Jeseņinai INFP.

Sabiedrībā ir izveidojies un nostiprinājies ieskats, ka, savienojoties īstam vīrietim ar īstu sievieti, veidosies ideāla laulība, jo tādi laulātie būs labas ģimenes paraugs, un visi jutīsies laimīgi. Protams, arī  dzīvē gadās, ka Jeseņina apprecēsies ar Štirlicu. Taču saderības tabula rāda, ka šīs attiecības nebūs noturīgas, jo viņu attiecību kopumu dēvē par K konflikta attiecībām.

Kad šāds pāris izšķiras, sabiedrībā valda nesapratne – kā tas varēja notikt. Arī partneri jūtas vīlušies. Reizēm, baidoties no apkārtējo nosodījuma, ģimene ārišķīgi turpina pastāvēt, taču iekšējais mikroklimats ģimenē turpina graut katru no viņiem.

 Ja šāds pāris mēģina turpināt kopdzīvi, tas noved pat līdz partnera pazemošanai, nicināšanai, dažkārt beidzas ar fizisku ietekmēšanu un, var iegūt smagas slimības – kā audzējus.

Sabiedrības priekšstats par katra partnera lomu ģimenē

Sabiedrības valda uzskats, ka līgavas uzvedībai ir jāatšķiras no precētas sievas uzvedības. Precētai sievai jāatmet jūsmošana, koķetēšana un citu vīriešu valdzināšana. Viņai jāprot gatavot, mazgāt, tīrīt, iepirkties, audzināt, mīlēt, pelnīt iztikas līdzekļus, labi ģērbties, būt mīļai sievai un seksuālai gultā. Diemžēl no visiem 16 tipiem visvairāk tam atbilst Žukova. Jaunībā Žukova patiesi neprot koķetēt, būt klīrīga, tādēļ viņai veidojas diezgan sarežģītas attiecības ar pretējo dzimumu. Taču sievas statusā viņa visveiksmīgāk ar visu tiek galā, caur uguni izskries, no skrejoša zirga nolēks.

Kāzas pagājušas, līksmošana noplakusi, pienācis laiks uzsākt nopietnu ģimenes dzīvi un tās veidošanu. Sieva konstatē, ka izsapņotais vīrietis pārāk agri pārstājis viņu dievināt, bieži viņu nedzird, nosoda viņas jūsmošanu, pārlieko naudas izšķiešanu tērpiem, lai gan pirms kāzām par tiem bija sajūsmā. Arī saimniecisko lietu kārtošanā viņa saņem biežus pārmetumus, ka tas nevedās tā, kā to pieprasa Štirlics.

Līgavaiņa statuss sabiedrības uzskatos, kļūstot vīram, paliek nemainīgs. Tātad dievinātais vīrieša tips ir tas pats Štirlica vīrietis.

Ieskatoties Socionikas starptipu attiecību tabulā, konstatējam, ka starp Žukovu sievieti un Štirlicu vīrieti ir š.v. -šķietami vienādo attiecības. Attiecību sākumā posms var būt aizraujošs, jo abiem ir ļoti līdzīgi mērķi. Diemžēl mērķa īstenošanas gaitā atklājas, ka katram ir savs, ļoti atšķirīgs ceļš tā sasniegšanā. Abi sociotipi ir ļoti spēcīgi, sensorie loģiskie, kuriem ir tieksme otru kritizēt, izrīkot, pamācīt, neizlaižot no rokām līdera lomu. Tātad noturīgu kopdzīvi arī šādā tandēmā nesagaidīsim.

Sabiedrības priekšstats par vislabāko vecmāmiņu

Dzīve paskrējusi, bērni pieauguši un pametuši ligzdu, pienākusi kārta mazbērnu nākšanai pasaulē, kurus būs nepieciešams kādam pieskatīt. Sabiedrībā valda ieskats, ka pensijas vecumā sievietei jārūpējas par mazbērniem. Sasniegušas pensijas vecumu, dažas vecmāmiņas labprāt uzņemas aukles lomu, bet dažas savu brīvo laiku vēlas izmantot sev. Vai viņas tāpēc būtu sliktās vecmāmiņas?

Ne visas vecmāmiņas pensijas vecumā ir gatavas uzņemties atbildību un rūpes par mazbērniem, to ietekmē katras sociotips. Dabiski, ka ekstravertām, kā arī loģiskā tipa sievietēm nav aicinājuma sēdēt ar mazbērniem. Daļa no viņām arī pensijas vecumā ir možas un aktīvas, un izplānojušas kaut ko paveikt sevis un sabiedrības labā. Tas dod viņām sparu dzīvot. Tādas īpašības, kuras nepieciešamas mazbērnu audzināšanai, piemīt vairāk intravertām ētiskām sievietēm. No tām vislabākā ir Dimā tipa vecmāmiņa, jo viņa spēj būt mīļa, ziedoties mazbērniem un bērniem, aprūpēt tos, lutināt mazbērnus, gatavot tiem kaut ko īpašu, stāstīt pasakas un pacietīgi sēdēt pie saslimuša mazbērna gultas.

Pieņemsim, ka arī vectēvs ir tas pats Štirlics, kurš spējis saglabāt možu garu, staltu augumu un veselo saprātu. Šinī posmā laulātie varētu baudīt mierīgas vecumdienas. Taču Štirlicam nemaz nav pieņemami, ka partnere visu brīvo laiku velta tikai mazbērniem.

Ieskatoties Socionikas starptipu attiecību tabulā, konstatējam, ka starp Dimā sievieti un Štirlicu vīrieti ir R revīzijas attiecības. Tajās kopdzīve nav iespējuma, kur nu vēl sapņi par laimīgām vecumdienām!

Rakstā esam atspēkojuši sabiedrības mītu, ka sieviete no valdzināšanas brīža līdz sirmam vecumam ir spējīga kardināli mainīties atbilstoši katram dzīves posmam. Dzīve pierāda, ka tas nav iespējams.